Obligāciju tirgus: Ieguldījumi obligācijās un parāda vērtspapīros

Maijs 10, 2021 16:00 Europe/Riga

Pastāv vairāku veidu obligācijas, kuras emitē dažādas institūcijas, bet tās visas darbojas pēc viena un tā paša pamatprincipa. Obligāciju emitents ir tas, kurš aizņemas naudu, bet tas, kas tās iegādājas, jeb obligāciju turētājs, ir persona, kas aizdod līdzekļus. Apmaiņā pret šiem līdzekļiem emitents regulāri maksā fiksētus procentu (kuponu) maksājumus līdz obligāciju dzēšanai to turētājam - lai gan svarīgi atcerēties, ka tirgū pastāv dažādas obligācijas, kuras atšķiras attiecas uz kuponu maksājumiem.

Obligācijas emitē valstis, pašvaldības un arī uzņēmumi. Valstis obligācijas emitē, lai segtu tekošos budžeta tēriņus vai īstenotu jaunas politiskās iniciatīvas un, piemēram, īstenotu strukturālās reformas. Uzņēmumi savukārt visbiežāk aizņēmās, lai piesaistītu līdzekļus biznesa attīstībai un jaunu projektu realizācijai. Veikt ieguldījumus obligācijās un parāda vērtspapīros var ikviens, vienlaikus jāteic, ka lielākie spēlētāji šajā jomā ir valstu Centrālās bankas, pensiju fondi, bankas un citi institucionālie ieguldītāji.

Obligāciju tirgus: Ieguldījumi obligācijās un parāda vērtspapīros

Lai pilnībā iepazīstinātu lasītāju ar obligāciju tirgu un obligāciju veidiem, šajā rakstā apskatīsim sekojošas tēmas:

Kas ir parāda vērtspapīri - obligācijas?

Obligācijas ir instruments ar fiksētu vai mainīgu kupona likmi, kas dažādām iestādēm un institūcijām ļauj piesaistīt līdzekļus no finanšu tirgus, lai finansētu politiskās iniciatīvas, attīstības projektus un ikdienas funkcijas, izmantojot ārējos resursus. Obligācijas ir viens no parāda vērtspapīriem. Obligācijas emitenta jeb izdevēja solījums obligācijas turētājam ir - esmu jums parādā ( IOU - I owe you). Obligācijas emitents uzņemas parādu un obligācijas turētājs sniedz līdzekļus pret obligāciju.

Obligāciju emitents iegūtos līdzekļus var lietot savu plānu finansēšanai. Emitents obligāciju turētājam regulāri maksā fiksētu vai mainīgu kupona likmi līdz obligācijas termiņa beigām, kad tiek atmaksāta sākotnējā obligācijas iegādes summa jeb nominālā vērtība/pamata summa. Kupona likme vienmēr ir fiksēta, bet tā var arī mainīties, piemēram, ņemot vērā inflācijas vai procentu likmju līmeni, to atrunājot vērtspapīra emisijas noteikumos. Emitents var piedāvāt arī obligācijas, kuras neparedz kupona maksājumus, tā vietā piedāvājot obligācijas ar diskonta likmi - tās parasti ir īstermiņa obligācijas ar dzēšanas datumu līdz vienam gadam.

Pēc obligāciju termiņa dzēšanas, tās var iedalīt:

  • īstermiņa obligācijas (ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam);
  • vidēja termiņa obligācijas (ar dzēšanas termiņu no 1 līdz 5 gadiem);
  • ilgtermiņa obligācijas (ar dzēšanas termiņu virs 5 gadiem)
  • beztermiņa obligācijas (bez noteikta termiņa).

Obligāciju dzēšanas termiņš jeb datums ir diena, kad vērtspapīru turētājam tiek izmaksāta obligāciju nominālvērtība un šajā dienā obligācijas tiek izņemtas no apgrozības un dzēstas.

Pēc maksājumu un dzēšanas veida, divas populārākās obligācijas tirgū ir:

  • obligācijas, kuras turētājam garantē periodiskus kuponu maksājumus un nominālvērtības apmaksu dzēšanas dienā;
  • obligācijas, kuras neparedz kuponu maksājumus turētājam, bet tiek pārdotas ar diskontu jeb par vērtību, kas ir mazāka par obligācijas nomināla vērtību, kura tiek atmaksāta obligācijas dzēšanas dienā;

Pēc kupona maksājuma veida, divas populārākās obligācijas tirgū ir:

  • fiksētas procentu (kupona) likmes obligācijas - šīs ir populārākās obligācijas tirgū un to procentu likme tiek noteikta atbilstoši obligācijas emisijas noteikumiem un nemainās līdz obligācijas dzēšanas dienai;
  • mainīgas procentu likmes obligācijas - obligācijas, kuru procentu likme mainās, piemēram, emitentam piedāvājot obligācijas kuras ir aizsargātas pret inflāciju vai procentu likmju izmaiņām.

Sākotnēji obligācijas visbiežāk tiek emitētas un piedāvātas primārajā tirgū, bet šī ir tikai viena obligāciju tirgus daļa. Pastāv arī sekundārais tirgus, kurā iepriekš emitētas obligācijas tiek tirgotas starp pircējiem un pārdevējiem kā parāda vērtspapīri. Obligāciju tirgus apgrozījums ir krietni lielāks nekā akciju tirgus apgrozījums.

Valstis ir lielākie obligāciju emitenti. Valsts emitē obligācijas, lai ilgtermiņā finansētu savus izdevumus. Nākamie nozīmīgākie parādu vērtspapīru emitenti ir bankas un uzņēmumi. Tālāk sniegsim vairāk informāciju par valdības un uzņēmumu obligācijām.

Obligācijas nav vienīgais parāda vērtspapīrs. Ir arī cita veida parādzīmes, parāda vērtspapīri un uzņēmumu parādzīmes. Obligāciju termiņi parasti ir garāki nekā citiem parāda vērtspapīriem. Pirms apskatām izplatītākos obligāciju veidus, vispirms noskaidrosim svarīgākos terminus, kurus būtu jāzina ikvienam kurš vēlas apgūt obligāciju tirgu:

  • nominālā vērtība (par value) - vērtība, kas tiek fiksēta obligāciju emisijas brīdī un par kādu emitents aizņemas līdzekļus un apņemas tos apmaksāt iestājoties obligācijas apmaksas termiņam;
  • termiņš (maturity date) - nosaka, kad nominālā vērtība tiks atmaksāta obligācijas turētājam;
  • kupons (coupon rate) - procentu likme, kādu emitents maksā obligācijas turētājam. Parasti šī ir fiksēta summa, bet var būt arī mainīga vai var neparedzēt kupona maksājumus nemaz, ja obligācijas tiek pārdotas ar diskontu;
  • ienesīgums (bond yield) - procenti, kurus investors varētu saņemt par obligācijām. Šo ir iespējams aprēķināt vairākos veidos, tomēr vienkāršākā metode ir izdalīt gada laikā samaksātos procentus ar obligācijas tirgus cenu;
  • tirgus vērtība (market value) - obligāciju vērtība var mainīties to termiņa laikā, kad tās tiek tirgotas sekundārajā tirgū - obligāciju vērtību nosaka piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņas tirgū.

Starp procentu likmēm un obligācijām pastāv savstarpēja saistība. Tā kā par obligācijām tiek veikti regulāri un fiksēti kuponu maksājumi, obligāciju turētājam tās kļūs pievilcīgākas, kad procentu likmes krītas un otrādi - kad procentu likmes pieaug, obligāciju turētājam sava obligācija kļūs ne tik pievilcīga, jo jaunas obligācijas ir ar augstāku ienesīgumu, kā rezultātā obligācijas vērtība sekundārajā tirgū samazināsies. Tāpēc obligāciju cena tirgū var atšķirties no emisijas cenas, kas bieži tiek izmantota vidēja līdz ilga termiņa procentu likmju prognožu veikšanai. Parasti arī konkrētā parāda vērtspapīra cenu ietekmēs emitenta maksātspēja.

Parāda vērtspapīru - obligāciju veidi

Šajā sadaļā apskatīsim četrus dažādus obligāciju veidus:

  • valsts obligācijas;
  • uzņēmumu obligācijas;
  • pašvaldību obligācijas;
  • pārvalstisko institūciju obligācijas.

Valsts obligācijās

Valstu valdības ir lielākie obligāciju emitenti. Kad investori pērk valsts obligācijas, tie uz zināmu laiku aizdod naudu valdībai. Apmaiņā investori regulāri saņem procentu maksājumus (kuponus) par piešķirto aizdevumu. Obligācijas nominālvērtība ir nemainīga, bet to tirgus vērtība var mainīties atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma tirgū. Valdības izmanto šo naudu, lai finansētu savas ikdienas operācijas vai realizētu reformas, īstenotu infrastruktūras projektus u.tt. Apvienotajā Karalistē valdības obligācijas sauc " Gilts" vai "Treasury-Gilts".

Parasti Gilts tiek doti nosaukumi, piemēram, "3% Treasury Stock 2020". Tajā ir norādīta kupona likme un atpirkšanas datums. Ja Apvienotās Karalistes valdība vēlas piesaistīt 100 miljonus sterliņu mārciņu, tā var emitēt 1 miljonu jaunu obligāciju (Gilts)par nominālo vērtību 100 GBP. Pieņemsim, ka jūs iegādājaties "3% Treasury Stock 2020" Gilts 1000 GBP vērtībā. Katru gadu jūs saņemsiet 3% vai 30 GBP līdz 2020. gadam, kad jums tiks atmaksāta obligāciju nominālvērtība 1000 GBP obligācijas dzēšanas dienā. Zemāk atradīsiet dažas no Apvienotās Karalistes Parādu pārvaldības biroja (UK DMO) piedāvātās obligācijas:

  • 0,5% Treasury Gilt 2022
  • 1,5% Treasury Gilt 2028
  • 4% Treasury Gilt 2060

Lielāko valsts obligāciju saraksts:

  • ASV T-bonds - pazīstamas kā garās obligācijas, jo to termiņi ir no 20 līdz 30 gadiem;
  • ASV T-notes - vidēja termiņa ASV parādzīmes, kuru termiņš ir no 2 līdz 10 gadiem;
  • Lielbritānijas Gilts - vidēja un ilga termiņa "gilt" ir Lielbritānijas parāda vērtspapīri;
  • Vācijas obligācijas (bund) - ilgtermiņa Vācijas obligācijas ar termiņu no 8.5 līdz 10.5 gadiem;
  • Vācijas schatz - zināms arī kā īsā obligācija, kuras termiņš ir apmēram 2 gadi;
  • Vācijas BOBL jeb Bundesobligationen - vidēja termiņa Vācijas parādzīmes, kuru termiņš ir no 4.5 līdz 5.5 gadiem;
  • Itālijas BTP - vidēja līdz ilga termiņa Itālijas obligācijas ar termiņu no 3 līdz 30 gadiem.

Likviditāte un riska pakāpe ir atkarīga no konkrētās valsts, tomēr valstu obligācijas parasti ir likvīdas un ar zemu riska pakāpi. Īpaši zema riska obligācijas emitē valstis ar stabilām ekonomikām, piemēram, G7 valstis, bet, neskatoties uz to, vienmēr pastāv zināms risks.

Piemēram, Krievija ir divpadsmitā lielākā ekonomika pasaulē (pēc IMF un Pasaules Bankas datiem 2016. gadā), tomēr 1990. gadu beigās, ekonomikai sabrūkot, tā paziņoja par parādu atmaksas termiņu pagarināšanu.

Uzņēmumu jeb korporatīvās obligācijas

Uzņēmumi var piesaistīt līdzekļus divos galvenajos veidos: uzņēmuma akcijas vai obligācijas. Uzņēmuma izmaksu finansēšana, paplašināšanās un apvienošanās parasti ir galvenie iemesli, kāpēc uzņēmums vēlas piesaistīt līdzekļus tieši šādā veidā. Kapitāla palielināšana ir saistīta ar izmaksām - akciju gadījumā uzņēmums atdot daļu balsošanas tiesību un apņemas maksāt dividendes.

  • atšķirībā no akcijām, obligāciju turētājs ir obligāciju emitenta kreditors un tam nav tiesību piedalīties kapitālsabiedrības pārvaldē;
  • atšķirībā no akcijām, kur akciju turētāja ienākumi veidojās no uzņēmuma tīrās peļņas daļas, kura tiek izmaksāta dividenžu veidā un nav garantēta. Obligāciju gadījumā, to turētājam ienākumi tiek garantēti kuponu maksājuma veidā, vai iegādājoties obligācijas ar diskonta jeb samazinātu likmi un peļņu gūstot obligācijas dzēšanas dienā;
  • atšķirībā no akcijām, kas visbiežāk nodrošina beztermiņa dalību uzņēmuma kapitālā, obligācijas tiek izlaistas uz noteiktu termiņu, pēc kura sasniegšanas tās tiek izpirktas un dzēstas.

Pērkot akcijas, investors iegādājās daļu uzņēmumā un kļūst par tā līdzīpašnieku, saņemot tiesības uz proporcionālu peļņas daļu, kura parasti tiek izmaksāta dividenžu veidā. Iegādājoties obligācijas, investors kļūst par kreditoru, aizdodot naudu uzņēmumam un saņemot procentu maksājumus apmaiņā pret aizdevumu.

Emitējot parāda vērtspapīrus, kompānijai jāmaksā procenti. Uzņēmums var emitēt obligācijas ar plašu termiņa diapazonu, tomēr uzņēmumu obligācijām šis termiņš parasti ir vismaz gads. Īstermiņa parāds tiek saukts arī par uzņēmuma parādzīmi. Uzņēmumu obligāciju sekundārajā tirgū darījumi parasti notiek ārpus biržas (OTC), tomēr ir arī izņēmumi, kad tās tiek tirgotas biržā.

Pašvaldību obligācijas

Pašvaldību obligācijas ir valstu obligāciju paveids. ASV arī mazāka līmeņa pašvaldības un iestādes emitē parāda vērtspapīrus, lai finansētu savus izdevumus. Parāda vērtspapīri, kurus emitē štati, pilsētas, apgabali un dažreiz pat skolas sauc par pašvaldību obligācijām. Pašvaldību obligāciju tirgus vērtība ir vairāki triljoni ASV dolāri. Procenti, kuri uzkrāti no parādzīmēm, parasti tiek atbrīvoti no federālajiem un dažreiz pat štatu nodokļiem ASV.

Pārvalstisko institūciju obligācijas

Pārvalstisko institūciju obligācijas ir ilgtermiņa parādzīme, kas pārsniedz valstu robežas. Šīs obligācijas ir ļoti līdzīgas valsts obligācijām, un parasti ir ar augstu kredītreitingu. Labs piemērs pārvalstiskām obligācijām ir Eiropas Investīciju bankas (ilgtermiņa aizdevējs, kas kopīgi pieder visām Eiropas Savienības dalībvalstīm) emitētās obligācijas.

Ar ko sākt?

Viens no labākajiem veidiem, lai sāktu obligāciju tirdzniecību, ir izmantot demo konu un tā priekšrocības.

Kas ir demo konts?

Demo konts ir viens no labākajiem veidiem, lai apgūt obligāciju tirgus un to tirdzniecības pamatus. Atšķirībā no biržām, brokeri parasti piedāvā iespēju ātri atvērt Demo kontu, ar kura palīdzību varat trenēties pirkt un pārdot obligācijas vai akcijas, kā arī pierast pie tirdzniecības programmas. Demo konta iespējas ir tādas pašas kā reālam kontam, tikai nauda nav īsta un nepastāv risks zaudēt savus līdzekļus, kamēr vēl tikai mācaties.

Demo konta priekšrocības

Demo (mācību) tirdzniecības konts sniedz iespēju piekļūt finanšu tirgiem un simulēt reālo tirdzniecību ar virtuālajiem līdzekļiem. Citiem vārdiem sakot, demo kontā ir iespējams pārbaudīt sava tirdzniecības plāna un stratēģijas veiktspēju, atvērt tirdzniecības darījumus ar sevis izvēlētajiem finanšu instrumentiem, nepakļaujot riskam savus privātos līdzekļus.

Tirgojot ar virtuālajiem līdzekļiem demo kontā, ir iespējams apgūt ne tikai tirdzniecību ar vērtspapīriem, piemēram, uzņēmuma akcijām un valsts obligācijām, bet arī tirdzniecību Forex tirgū, tirdzniecību ar digitālajām valūtām, izejvielām (piemēram, naftu un zeltu), kā arī ETF un akciju tirgus indeksiem.

Tirdzniecība ar virtuālajiem līdzekļiem reālos tirgus apstākļos un plašais finanšu instrumentu klāsts ir viena no tām priekšrocībām, kāpēc Admiral Markets demo kontus izmanto ne tikai iesācēji, bet arī paši pieredzējušākie treideri un privātie ieguldītāji.

Ja vēlies pārliecināties kā strādā demo konts, vienkārši noklikšķini uz zemāk redzamā banera un sāc tiešsaistes tirdzniecību pāris minūtēs!

Obligāciju tirgus: Ieguldījumi obligācijās un parāda vērtspapīros-demo

Nepieciešama palīdzība demo konta atvēršanai? Droši noskaties zemāk atrodamo video instrukciju, vai apmeklē mūsu YouTube kanālu, kur atradīsi ar citu noderīgu informāciju!

Admirals piedāvātie obligāciju instrumenti tirdzniecībai un ieguldījumiem

Admirals saviem klientiem piedāvā plašu finanšu instrumentu klāstu tirdzniecībai un ilgtermiņa ieguldījumiem. Zemāk atradīsiet dažus no mūsu piedāvātajiem obligāciju instrumentiem:

 

Produkta nosaukums

 

Produkta nosaukums

   

Nr.

CFD

Simbols

Biržā tirgotie fondi (ETF)

Simbols

Biržas nosaukums

1

ASV 10 gadu obligācijas fjūčera CFD

#USTNote

Lyxor UCITS ETF EuroMTS Highest Rated Macro-Weighted Govt Bond

MAAP

Euronext (Francija)

2

Vācijas 10 gadu obligāciju (Bund) fjūčera CFD

#Bund

iShares JP Morgan EM Local Government Bond UCITS ETF

IEML

SWX (Šveice)

3

   

SPDR Barclays 0-5 Year US High Yield Bond UCITS ETF

SJNK

SWX (Šveice)

4

   

iShares Core Corp Bond UCITS GBP Dist ETF

SLXX

LSE (Lielbritānija)

5

   

iShares EUR Corp Bond 1-5yr UCITS EUR Dist ETF

IE15

LSE (Lielbritānija)

6

   

iShares J.P. Morgan USD EM Bond EUR Hedged UCITS Dist ETF

EMBE

LSE (Lielbritānija)

7

   

iShares J.P. Morgan USD EM Bond UCITS ETF

IEMB

LSE (Lielbritānija)

8

   

iShares JP Morgan EM Local Government Bond UCITS ETF

SEML

LSE (Lielbritānija)

9

   

iShares US Aggregate Bond UCITS ETF

IUAG

LSE (Lielbritānija)

10

   

iShares USD Corp Bond UCITS ETF

LQDE

LSE (Lielbritānija)

11

   

iShares USD Corp Bond UCITS ETF - Acc

LQDA

LSE (Lielbritānija)

12

   

iShares USD High Yield Corp Bond UCITS ETF

IHYU

LSE (Lielbritānija)

Ar visiem Admirals piedāvātajiem finanšu instrumentiem un to tirdzniecības noteikumiem un nosacījumiem vari iepazīties mūsu mājas lapas sadaļā Līgumu specifikācijas.

Kā piekļūt biržā tirgotajiem produktiem?

Lai piekļūtu pasaulē lielākajām fondu biržām un iegādātos tajās tirgotos finanšu instrumentus, ir jāatver vērtspapīru jeb ieguldījumu konts pie sevis izvēlēta finanšu tiešsaistes brokera.

Kāpēc ir nepieciešams brokeris?

Privātajam investoram bez lieliem finanšu līdzekļiem nav iespējams piekļūt finanšu tirgiem "pa tiešo", tirgus ir organizēts tā, ka lielākie biržu klienti ir investīciju bankas un citi tirgus spēlētaji, kuri cita starpā nodrošina arī pakalpojumus tiešsaistes brokeriem, kuri šajā gadījumā darbojās kā starpnieks starp investoru un tirgu.

Jebkuram, kurš vēlās iegādāties vērstpapīrus, ir jāatver attiecīgais vērtspapīru konts pie brokera, kurš nodrošinās iespēju iegādāties un turēt iegādātos finanšu vērstpapīrus.

Piemēram, atverot Invest.MT5 kontu pie Admirals, jums būs iespēja piekļūt Ņujorkas, Nasdaq, Londonas, Frankfurtes, Amsterdamas (Euronext), Tokijas, Austrālijas (ASX) un citām lielākajām fondu biržām. Mūsu klientiem ir iespēja veikt reālus ieguldījumus vairāk nekā 4000 uzņēmumu akcijās un biržā tirgotajos fondos (ETF), par to saņemot dividendes no ieguldītā akcijās vai fondu daļās.

Ar Invest.MT5 kontu varēsi iegādāties arī Tesla, Microsoft, Total, Daimler, Apple, BMW, Airbus, Siemens un daudzu citu uzņēmumu akcijas, ieguldīt valstu un korporatīvajās obligācijās, visdažādāko sektoru ETF un pasaules lielākajos un nozīmīgākajos indeksos - tajā skaitā DAX 30 un S&P 500

Lai atvērtu ieguldījumu kontu pie Admirals, vienkārši noklikšķini uz zemāk redzamā banera un aizpildi konta atvēršanas elektronisko veidlapu.

Obligāciju tirgus: Ieguldījumi obligācijās un parāda vērtspapīros-invest.mt5

Ar obligāciju tirdzniecību saistītie riski un priekšrocības

Riski

Obligācijas bieži tiek uzskatītas par drošā patvēruma (safe-haven) aktīvu, īpaši tas attiecas uz ASV Valsts kases izdotajām obligācijām (Treasury Notes), jo ASV bankrots vai iekšējie konflikti tiek uzskatīti par ārkārtīgi maz iespējamiem.

Tomēr ar obligāciju ieguldījumiem ir saistīti arī vairāki riski, piemēram:

  • Tirgus risks: attiecas uz procentu likmju un inflācijas svārstībām. Investori ir piesardzīgi pret pieaugošo inflāciju, jo obligāciju likmes turpmākajos gados varētu atpalikt no pieaugošajām cenām. Šādiem apstākļiem ir piemērotas ar indeksu saistītas obligācijas, kas aizsargā investorus, saistot gan procentu maksājumus, gan termiņa beigu maksājumus ar patēriņa cenu indeksu.
  • Kredītrisks: var iestāties maksātnespējas gadījumā;
  • Likviditātes risks: mazāks pieprasījums pēc obligācijām var radīt problēmas tās pārdot.

Neatkarīgi no tā, kādu ieguldījumu instrumentu jūs izvēlaties, atcerieties, ka zināšanas un tirgus analīze veicina pareizāku tirdzniecības lēmumu pieņemšanu. Pirms ieguldījumu veikšanas obligāti nepieciešams izveidot arī atbilstošu risku pārvaldības sistēmu. 

Priekšrocības

  • Īstermiņa tirdzniecība: pretēji obligāciju turēšanai ilgtermiņā, līdz tās sasniedz atmaksas termiņu, tirdzniecība ļaus jums spekulēt uz obligāciju cenas izmaiņām īstermiņa vai vidēja termiņa periodā.
  • Kredītpleca priekšrocība: neieguldiet pilnu pozīcijas vērtību. Tā vietā izmantojiet kredītplecu, lai palielinātu savu peļņu. Tomēr paturiet prātā, ka kredītplecs var palielināt arī jūsu zaudējums.
  • Darījumu iespēja augšupejošos un lejupslīdošos tirgos: ar CFD jūs varat spekulēt ar valsts obligācijām, izmantojot gan cenas kāpumu, gan kritumu. Ja obligāciju cena kristos, ieguldījums valsts obligācijās nestu tikai zaudējumus, taču, tirgojot valsts obligāciju CFD, cenas lejupslīdes gadījumā iespējams gūt peļņu.

Ja meklē risinājumu, kā ātrā un efektīva veidā apgūt akciju vai jebkura cita finanšu instrumenta tirdzniecību un analīzi, vari bez maksas pievienoties Admirals vairāku līmeņu apmācību programmai. Mūsu tiešsaistes vebināros varēsi pilnveidot savas tirdzniecības stratēģijas, izprast tirdzniecības plāna izstrādes principus, kā arī apgūt akciju tirgu un akciju tirdzniecību. Ja Tev ir radušies jautājumi un vēlies tos uzdot mums, droši reģistrējies tuvākajam vebināram, vienkārši noklikšķinot uz zemāk redzamā banera.

Obligāciju tirgus: Ieguldījumi obligācijās un parāda vērtspapīros-web

Ieguldījumi obligācijās ar negatīvu ienesīgumu

Centrālo banku monetārās politikas dēļ ir parādījušās arī obligācijas ar negatīvu ienesīgumu. Piemēram, pašreiz uz 2020.gada 29. jūliju vairāku valstu obligācijām ir negatīvas procentu likmes. Lūk, tikai daži no piemēriem:

  • Vācijas 10 gadu obligāciju procentu likme ir -0,51%
  • Francijas gadu obligāciju procentu likme ir -0,18%
  • Šveices 10 gadu obligāciju procentu likme ir -0,53%
  • Nīderlandes 10 gadu obligāciju procentu likme ir -0,38%
  • Lielbritānijas 5 gadu obligāciju procentu likme ir -0,12%
  • Pamatojoties uz Bloomberg datiem, šobrīd pasaulē ir aptuveni 17$ triljoni negatīva ienesīguma obligāciju.

Tas nozīmē, ka investori obligāciju termiņa beigās saņem mazāk, nekā bija aizdevuši. Lai gan tas izklausās muļķīgi, jo neviens nevēlas aizdot naudu, lai pēc tam saņemtu atpakaļ mazāk, pastāv vairāk iemesli, kāpēc investori iegādājas obligācijas ar negatīvu ienesīgumu:

  • Centrālās bankas kopš 2008. gada krīzes piekopj ekspansīvu monetāro politiku un veic aktīvu pirkšanas programmas, piemēram, QE (kvantitatīvā mīkstināšana), tādā veidā iepludinot ekonomikā naudu un parasti iegādājoties tieši valstu obligācijas;
  • pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām un citām finanšu institūcijām pēc likuma ir jāiegādājas obligācijas - neatkarīgi no to ienesīguma;
  • obligāciju negatīvais ienesīgums atsevišķās valstīs var būt pozitīvāks par bankas depozīta procentu likmi (piemēram, Šveicē un Dānijā lielākām depozītu summām tiek piemērotas negatīvas gada procentu likmes, līdz ar to depozīta termiņa beigās investors saņem mazāk naudu, nekā bija noguldījis);
  • lielākajiem investoriem valsts obligācijas ir drošāks investīciju veids par depozītu bankā, jo banka var bankrotēt un pārtraukt savu darbību;
  • spekulatīva peļņa - ja procentu likmes turpina samazināties, obligāciju vērtība sekundārajā tirgū pieaugs un tās varēs pārdot citiem tirgus dalībniekiem un nopelnīt.

Bet tieši šeit parādās liela problēma… Valsts obligācijas uzskata par vienu no drošākajiem, ja ne pat pašu drošāku investīciju veidu. Tā kā procentu likmes lielai daļai valstu obligāciju ir negatīvas, šis drošākais investīciju veids garantē zaudējumus, ja vien procentu likmes nesamazinās vēl vairāk, jo tādā gadījumā iepriekš nopirkto obligāciju tirgus vērtība pieaugs un investors varēs tās vienkārši pārdot un gūt peļņu.

Šāda veida investīciju aktivitāti parasti sauc par spekulāciju, bet normālos ekonomikas apstākļos valsts obligāciju iegādei nevajadzētu līdzināties spekulācijai. Negatīvas obligāciju ienesīguma likmes norāda uz ekstrēmu monetāro politiku no Centrālo banku puses, kas visu laiku cenšas mākslīgi atdzīvināt ekonomiku un nepieļaut krīzi. Nevienā ekonomikas teorijā nekad nav pieminētas negatīvas procentu likmes, bet Centrālajām bankām tā bija/ir vienīgā iespēja, kā turpināt "pūst burbuli" un pēc iespējas ilgāk novilkt ekonomisko recesiju.

Kā parasti cilvēki var nopelnīt negatīva ienesīguma obligāciju tirgū?

Sāksim ar to, kāpēc procentu likmes varētu samazināties vēl vairāk:

  1. Ekonomiskās krīzes laikā, lai stimulētu ekonomiku, Centrālās bankas procentu likmes parasti samazina par aptuveni 4%. Piemēram, ASV šobrīd ir visilgākais ekonomiskās izaugsmes periods vēsturē, un ekonomiskā recesija ASV var iespaidot visu pasauli.
  2. Lai gan pagaidām ekonomiskā izaugsme tikai palēninās, Centrālās bankas jau ir sākušas samazināt procentu likmes. Ekonomiskie dati liecina, ka ekonomiskā situācija drīzumā neuzlabosies un Centrālās bankas būs spiestas samazināt procentu likmes vēl vairāk.
  3. Procentu likmes stāvēt uz vietas nevar, jo ekonomika ir svārstīga un kapitālismā mainīgas procentu likmes ir normāla parādība, savukārt paaugstināt procentu likmes Centrālās bankas nevar atļauties, jo tas, ņemot vērā milzīgos parāda apjomus gan valstīm, gan uzņēmumiem, izraisītu ekonomisko krīzi vēl ātrāk.

Lielbritānijas obligāciju (Gilts) piemērs

Apvienotās Karalistes valsts obligācijas sauc par Gilts. Tie ir parāda vērtspapīri, kas nozīmē, ka tie ir parāda instrumenti ar noteiktu vērtību, procentu likmi un termiņu. Tos emitē UK DMO Viņas Majestātes Karalienes kases vārdā. Agrākos laikos šie papīra sertifikāti bija ar apzeltītām malām ( gilt - apzeltīts), līdz ar to arī radās šāds nosaukums. Ir daudz dažādu Gilts veidu, piemēram, ar indeksu saistīti, ar dubultu datumu un vēl citi, un dažus no tiem mēs sīkāk aplūkosim tālāk šajā rakstā. Parasti tiem visiem būs vairākas kopīgas iezīmes:

  • Nominālā vērtība: parāda summa, ko valdība ir uzņēmusies un par kuru viņa maksās procentus.
  • Kupona likme: procentu likme, ko valdība maksā obligāciju turētājam, pamatojoties uz obligāciju ienesīgumu. Šīs kupona likmes ir atšķirīgas. Piemēram, Apvienotās Karalistes valdības 2 gadu obligāciju procentu likme (UK Gilt 2 Year Yield) ir 0.55% (2019. gada 22. oktobris), savukārt 10 gadu obligāciju kupona likme ir 0.73%. Kuponu likmi nosaka pēc ilguma līdz dzēšanas termiņa beigām. Citiem vārdiem sakot, jo ilgāks termiņš, jo lielāka kupona likme.
  • Ienesīgums: gada procentu likme, kas dalīta ar obligācijas pašreizējo tirgus cenu. Tā ir peļņas likme, ko jūs varētu saņemt, ieguldot obligācijā. Ir dažāda veida ienesīguma aprēķini.
  • Dzēšanas termiņš: obligāciju dzēšanas termiņš ir diena, kad tiks atmaksāta summa, ko aizdevāt valdībai.
  • Pašreizējā tirgus cena: obligācijas tiek tirgotas arī sekundārajā tirgū un to cenām ir apgrieztas attiecības ar procentu likmēm. Tā kā par tām regulāri izmaksā noteiktu naudas summu, tas nozīmē, ka zemākas procentu likmes padara tās pievilcīgākas.

Pieņemsim, ka jūs esat iegādājaties "4.75% Treasury Stock 2017" Gilts 1000 GBP vērtībā. Tagad pieņemsim, ka nākotnē procentu likme samazināsies līdz 3%(no iepriekš minētajiem 4,75%). Šajā brīdi 4,75% atdeve būs ļoti pievilcīga. Gilts cena palielināsies, un kļūs daudz augstāka par nominālvērtību 1000 GBP. No otras puses, ja nākotnē procentu likme palielināsies, piemēram, līdz 7%, kupona likme 4,75% vairs nebūs tik pievilcīga, un tad Gilts cena samazināsies zem 1000 GBP līmeņa.

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras sniedz vērtējumus par obligācijām atkarībā no tā, cik ienesīgs ir viņu tirgus. AAA parasti ir augstākais reitings, bet BBB vai augstākas ir ieguldījuma pakāpes obligācijas (investment grade bonds). Ja obligācijas ir novērtētas BB vai zemāk, tad tās ir augsta ienesīguma, bet attiecīgi arī augstāka riska obligācijas (junk bonds). Dažādas reitinga aģentūras seko dažādām sistēmām, novērtējot obligācijas. Ir lietderīgi zināt, vai reitingu aģentūra uzskata konkrēto obligāciju par ieguldījuma vai zemākas pakāpes obligāciju. Ja obligācijai tiek piešķirta ieguldījumu pakāpe, tas nozīmē, ka tai ir mazs saistību neizpildes risks. S&P kredītreitingus augstas kvalitātes obligācijām apzīmē ar AAA, AA+, AA un AA-. Obligācijām ar tik augstiem reitingiem ir vislielākas aizdevuma atmaksas garantijas.

Lielbritānijas obligāciju veidi

Apvienotās Karalistes tirgū ir vairāki obligāciju veidi.

Vienkāršie Gilts ir visizplatītākie. Tās ir nominālas obligācijas, kas ik pēc sešiem mēnešiem maksā fiksētu kupona likmi. Tām ir standarta termiņi, piemēram, 5, 10 un 30 gadi no izlaišanas dienas. Termiņa beigās ieguldītājam tiek izmaksāta pamatsumma un galīgā kupona summa.

Ar indeksu saistītie Gilts: šīs obligācijas nodrošina aizsardzību pret inflāciju. Pamatsummas maksājumi un aizņēmuma likmes ir saistītas ar inflācijas līmeņa izmaiņām. Kupona likmes koriģē atbilstoši izmaiņām Apvienotās Karalistes mazumtirdzniecības cenu indeksā. Kupona maksājumi tiek veikti reizi sešos mēnešos, un termiņa beigās pamatsumma tiek atmaksāta.

Dubultā datuma Gilts: agrāk Apvienotās Karalistes valdība emitēja daudz dubultā datuma obligācijas, kuru dzēšanas termiņš bija valdības izvēlē. Pēdējais atlikušais šādu obligāciju krājums tika dzēsts 2013. gada decembrī.

Kā ieguldīt Lielbritānijas parāda vērtspapīros - valsts obligācijās?

Kā iepriekš apspriedām, valsts obligācijas ir piesaistītas valsts procentu likmēm. Labs veids, kā ierobežot procentu likmju risku, ir tirgot obligāciju nākotnes līgumus CFD, jo CFD ļauj atvērt pozīciju jebkurā virzienā. Ja cenas pieaug, jūs varat izvēlēties atvērt vai saglabāt garās pozīcijas. Samazinoties cenām, jūs varat izvēlēties paturēt esošās vai atvērt jaunas īsās pozīcijas.

Jums būs arī iespēja sekot nelielām cenu izmaiņām, kā arī varēsiet ātri atbrīvot kapitālu citām investīciju iespējām. Nav nepieciešams gaidīt, kamēr obligācijai pienāk dzēšanas termiņš, ja redzat procentu likmju svārstības jums nevēlamā virzienā. Ja vēlaties iegādāties Lielbritānijas valsts obligācijas, jāpievērš uzmanība dažiem faktoriem, piemēram:

  • Inflācijas līmenis: sekojiet līdzi Lielbritānijas inflācijas līmenim. Obligācijas dod fiksētu ienākumu, un inflācija nemaina šo summu, bet pieaugoša inflācija naudu vienkārši padara nevērtīgāku. Turklāt pieaugošās obligāciju cenas samazina ienesīgumu un otrādi.
  • Procentu likmes: kupona likmēm jābūt augstākām, lai mudinātu cilvēkus ieguldīt. Ja procentu likmes ir augstākas, valsts obligāciju vērtība samazinās.
  • Kvantitatīvā mīkstināšana (QE): Apvienotā Karaliste kopš 2009. gada realizē kvantitatīvas mīkstināšanas monetāro politiku, padarot UK Gilts par pievilcīgu ieguldījumu iespēju ārvalstu investoriem.
  • Recesija: obligāciju cena aug recesijas laikā, kad procentu likmes samazinās. Fiksētās kupona likmes kļūst vērtīgākas potenciālās deflācijas gadījumos.

Obligāciju un parāda vērtspapīru reitingi

Kad runa ir par naudas aizdevumiem, tad viena no galvenajām lietām ir noskaidrot aizņēmēja uzticamību. Šim mērķim tiek lietoti obligāciju reitingi. Tādas kompānijas kā Moody's un Standard&Poors sniedz informāciju, kas investoriem palīdz izprast, cik uzticams ir obligāciju emitents.

Tatad, obligāciju reitings ir gradācija, kas nosaka ieguldījumu objekta jeb vērtspapīra kvalitāti un drošību, un tiek piešķirta noteiktas emisijas obligācijām, pamatojoties uz rūpīgu emitenta analīzi, kuru veic reitinga aģentūras, piešķirot vērtspapīram burtu kombināciju, kura atspoguļo vērtspapīra kvalitāti. 

Augstākais reitings ir AAA. Obligācijas, kuras ir novērtētas ar BBB vai augstāk ir uzskatāmas par tādām, kurās var investēt. Tās, kuras novērtētas zemāk par BB, ir ar augstu ienesīgumu (High yield), bet arī augstu riska pakāpi (Junk bonds). Šis faktors samazina vērtspapīra pievilcību, tāpēc arī emitenti ir spiesti piedāvāt paaugstināt ienesīguma (kupona) likmi.

Tāpat kā jebkurā citā tirgū, arī obligāciju gadījumā, ņemot vērā paaugstinātus riskus, emitents ir spiests maksāt lielākus maksājums jeb atlīdzību obligācijas turētājam par uzņemto risku, tāpēc parāda vērtspapīri ar lielāku risku tiks atlīdzināti ar lielāku peļņu tās turētājam.

Kāpēc izvēlēties Admirals ieguldījumiem obligācijās un parāda vērtspapīros?

  • mēs nodrošinām kontu aizsardzību un finansiālās garantijas;
  • faktiskās tirgus kotācijas;
  • jūs izvēlēsities tirgot ar starptautiski atzīta un apbalvota brokeru uzņēmuma starpniecību, kas ir uzraudzīts no Austrālijas Vērtspapīru un ieguldījumu komisijas (ASIC), Kipras Vērtspapīru un biržas komisijas (CySEC), Apvienotās Karalistes Finanšu uzraudzības iestādes (FCA) un Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes (EFSA);
  • piedāvājam plašāko tirdzniecības kontu klāstu, kas ideāli atbildīs izvēlētajam tirdzniecības stilam un stratēģijai;
  • pieejams kredīplecs - līdz pat 1:500 klientiem ar statusu "profesionāls klients" un 1:30 klientiem ar statusu "privāts klients;"
  • iespēja tirgot mazus apjomus, piemēram, mini-lotes, kas ir 0,01 lote;
  • Admirals klientiem ir piekļuve vairāk nekā 8000 finanšu instrumentiem, iespēja izveidot pasīvo ienākumu investīciju portfeli veicot ieguldījumus reālajās uzņēmumu akcijās, dažādos sektoros, obligācijās un lielākajos pasaules indeksos ar biržā tirgotajiem fondiem (ETF) - saņemot dividendes no ieguldījumiem akcijās vai fondu daļās. Ar visu finanšu instrumentu klāstu vari iepazīties mūsu mājaslapas sadaļā "Līgumu specifikācijas;"
  • iespēja tirgot atvasināto finanšu instrumentu, piemēram, fjūčeru, izejvielu, Forex valūtas pāru, kriptovalūtu, metālu, obligāciju, ETF, akciju un akciju indeksu cenas starpības līgumus (CFD);
  • tiek atbalstīti visi tirdzniecības stili un stratēģijas: hedžēšana, skalpēšana, padomnieki (EA) – bez jebkādām tirdzniecības barjerām;
  • nodrošinām bezmaksas mācību materiālus, kā arī attālinātos tiešsaistes vebinārus mūsu klientiem;
  • saņem jaunākās tirgus ziņas mūsu "Treidera blogā" vai Facebook kontā
  • vari tirgot finanšu instrumentus no sev ērtas viedierīces - PC, Mac, Web, Android un iOS;
  • mums ir ofisi visā pasaulē, tāpēc esam vienmēr pieejami saviem klientiem jebkurā laikā un vietā.
  • mūsu klientiem ir pieejama Admirals karte ērtākiem pārskaitijumiem, maksājumiem un līdzekļu izņemšanai no tirdzniecības konta.

Obligāciju tirgus: Ieguldījumi obligācijās un parāda vērtspapīros-mt5

Cita noderīga informācija

Par Admiral Markets

Admiral Markets ir vairākkārtējs starptautisku apbalvojumu ieguvējs, globāli regulēts Forex un CFD brokeris, kas piedāvā tirdzniecību ar vairāk, kā 8000 finanšu instrumentiem izmantojot pasaulē populārākās tirdzniecības platformas MetaTrader 4 un MetaTrader 5. Sāc tirgot jau šodien!

Atruna:Šis materiāls nav uzskatāms par personīgu piedāvājumu, ieteikumu vai aicinājumu pirkt vai pārdot jebkuru finanšu instrumentu. Tā kā apstākļi laika gaitā var mainīties, šāda tirgus analīze nevar tikt uzskatīta par uzticamu indikatoru šī brīža un nākotnes sniegumam. Pirms investīciju lēmumu pieņemšanas, aicinām konsultēties ar neatkarīgu finanšu padomnieku, lai pārliecinātos, ka izprotat saistītos riskus.

Avatar-Admirals
Admirals
Viss vienā risinājums tēriņiem, ieguldījumiem un savu līdzekļu pārvaldībai

Vairāk nekā brokeris, Admirals ir tavu finanšu centrs, kurš piedāvā plašu finanšu produktu un pakalpojumu klāstu. Mēs esam radījuši "viss vienā" personīgo finanšu risinājumu līdzekļu ieguldījumiem, tēriņiem un pārvaldībai.