Kas ir institucionālie treideri un tirdzniecība? Ar ko tā atšķiras no mazumtirdzniecības?
Noteikti kādreiz esat dzirdējis par institucionālo tirdzniecību vai institucionālajiem treideriem, piemēram, par finanšu institūcijām, kas nodrošina uzņēmumu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO. Šajā rakstā mēs noskaidrosim, kas ir institucionālie treideri, un, kā atšķiras institucionālā tirdzniecība no mazumtirdzniecības.
Satura rādītājs:
Institucionālā tirdzniecība | Definīcija
Institucionālā tirdzniecība sastāv no finanšu aktīvu pirkšanas un pārdošanas, ko veic finanšu institūcijas ar savu treideru starpniecību. Šajās institūcijās darbojas tirgus analītiķi, kas nodarbojas ar tirgus fundamentālo un tehnisko analīzi, un treideri (operatori), kuri ņem vērā šo informāciju un ievieš praksē tirdzniecības stratēģijas.
Šim nolūkam treideriem tiek piešķirta ievērojama naudas summa, kas ļauj tiem nodrošināt diversifikāciju, lai izvairītos no lieliem zaudējumiem.
Turklāt, ievērojamie naudas apjomi ar kuriem operē treideri, ļauj finanšu institūcijām saņemt izdevīgākas cenas tirgū, un tās pat var tieši ietekmēt aktīvu cenu kustību. Finanšu tirgos faktiski notiek zināma cīņa starp institucionālajiem treideriem, tiem mēģinot virzīt tirgu sev vēlamajā virzienā.
Kā institucionālie treideri iegūst kontroli pār tirgu? Ja viņi uzskatīs, ka tirgus pieaugs, viņi turpina iepludināt kapitālu līdzīgi, kā to darītu mazumtirdzniecības treideri, tomēr, ieejot tirgū ar lielu kapitāla apjomu, viņi var ietekmēt tirgus trendu jeb tendenci.
Tagad apskatīsim reālu piemēru.
Soros pret Lielbritānijas mārciņu
1992. gadā finanšu pasaule piedzīvoja notikumu, kas ir labs piemērs, lai izskaidrotu, kā institucionālā tirdzniecība var ietekmēt tirgu. Konteksts: 1990. gadā, ekonomiskās lejupslīdes cikla vidū, Lielbritānijas valdība nolēma pievienoties Valūtas maiņas kursa mehānismam (Exchange Rate Mechanism), kuru izmantoja vairākas Eiropas ekonomiskās zonas valstis, lai fiksētu vietējās valūtas kursu pret Vācijas marku.
Neilgi pēc tam, apvienojoties Vācijas Demokrātiskajai Republikai un Rietumvācijai, Vācijas valdība, lai kontrolētu inflāciju, bija spiesta paaugstināt procentu likmes, kas spieda visām valūtas kuras mehānisma valstīm sekot šim piemēram. Anglijas Banka tolaik bija pakļauta lielam spiedienam, un tai bija divas iespējas - vai nu devalvēt savu valūtu, vai arī atstāt izstāties no valūtas kuras mehānisma.
Soross izmantoja arī savu riska ieguldījumu fondu Quantum Fund, lai aizņemtos miljardiem mārciņu no dažādām bankām, lai vēlāk tās apmainītu pret citām valūtām, piemēram, Vācijas markām vai ASV dolāriem.
Tas radīja milzīgu pieprasījumu pēc citām valūtām un milzīgu mārciņu piedāvājumu, kas pazemināja mārciņas vērtību tirgū. Soross arī izmantoja atvasinātos instrumentus, piemēram, opcijas un nākotnes līgumus, lai palielinātu savas pozīcijas pret Lielbritānijas mārciņu un palielinātu sviras efektu.
Banka vēlējās dot pretsparu, iegādājoties obligācijas 1000 miljonu mārciņu apjomā, tomēr tirgus dalībnieki to pamanīja, tāpēc centrālā banka nolēma paaugstināt procentu likmes no 10 līdz 15%. Tomēr tirgi to uzskatīja pa vājuma pazīmi un tas nedeva rezultātu. Dažas stundas pēc likmju paaugstināšanas, Anglijas Banka paziņoja par izstāšanos no VKM.
Tajā dienā, 1992. gada 16. septembrī, mārciņas vērtība nokrita par 15%, un Soross nopelnīja vairāk nekā miljardu dolāru. Kopš tā laika šo dienu sauc par "melno trešdienu", un tā bija diena, kad Soross kļuva par leģendu institucionālās tirdzniecības pasaulē.
Ja arī jums ir interese pārbaudīt savas tirdzniecības stratēģijas reālos tirgus apstākļos, neriskējot ar savu privāto kapitālu, tam varat izmantot Admiral Markets demo tirdzniecības kontu. To varēsi atvērt pāris minūšu laikā, vienkārši noklikšķinot uz zemāk redzamā banera.
Institucionālo treideru (institūciju) veidi
Kopumā mēs varam runāt par četriem institucionālo treideru (institūciju) veidiem. Un tie ir:
▶️ Riska ieguldījumu fondi jeb hedžfondi (Hedge funds)
Riska ieguldījumu fondi ir aktīvi pārvaldīti fondi, kuru pārvaldnieki strādā ar pilnīgu rīcības brīvību, pašiem izvēloties aktīvus ieguldījumiem. Fondi paši nosaka savas ieguldījumu stratēģijas, ieguldot gan reālos aktīvos, gan atvasinātajos finanšu instrumentos.
Kā norāda nosaukums, šāda veida fondi bieži izmanto riska ierobežošanas stratēģijas, vienlaikus pērkot un pārdodot korelētus instrumentus. Viņi arī ļoti bieži izmanto arbitrāžas stratēģijas.
Lai piekļūtu šiem fondiem, ir nepieciešams liela apjoma kapitāls, tāpēc šo fondu klienti ir uzņēmumi, pensiju fondi vai ieguldījumu fondi, tātad institucionālie investori. Riska ieguldījumu fondi piedāvā lielāku atdevi no ieguldījumiem, tomēr ieguldījumi šajos fondos ir saistīti ar augstākiem riskiem un izmaksām.
▶️ Ieguldījumu jeb kopfondi
Ieguldījumu jeb kopfondi ir fondi, kuri izmanto investoru kapitālu, lai ieguldītu dažādos aktīvos, kas sagrupēti ieguldījumu portfeļos. Galvenā priekšrocība ir tā, ka šādā veidā jūs varat piekļūt plašākam aktīvu klāstam ar izdevīgākiem nosacījumiem. Šis fonds būs atbildīgs par ieguldījumu portfeļu pārvaldīšanu, kas ir noteikti līgumā, tāpēc šiem fondiem nav tāda rīcības brīvība, kā riska ieguldījumu fondu gadījumā.
Lai ieguldītu šajos fondos, jums nav nepieciešams liels kapitāls, kas tos padara pieejamus mazumtirgotājiem. Tas nozīmē, ka mazumtirgotāji var ieguldīt arī ar dažu institucionālo treideru starpniecību.
▶️ Pensiju fondu pārvaldnieki
Pensiju fondi ir līdzīgi ieguldījumu fondiem, lai gan šajā gadījumā tie pārvalda naudu no savu klientu pensiju plānu iemaksām. Šos fondus, kas var piedāvāt vienu vai vairākus pensiju plānus, kas visbiežāk ir stingri noteikti un regulēti ar likumu.
▶️ Investīciju bankas
Investīciju bankas ir finanšu starpnieki, kas galvenokārt nodarbojās ar dažādiem pakalpojumiem, piemēram, organizējot uzņēmumu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), uzņēmumu apvienošanu, reorganizāciju, vai nodrošina brokera pakalpojumus. Daži no investīciju banku piemēriem ir JP Morgan Chase un Morgan Stanley.
Atšķirība starp Institucionālajiem un mazumtirdzniecības treideriem
Lai gan pēc šī raksta jums jau būtu jārodas priekšstatam par to, kas ir institucionālie treideri, īsumā apkoposim svarīgākās atšķirības starp institucionālajiem treideriem un mazumtirdzniecības treideriem.
◈ Mazumtirdzniecības treideri pērk un pārdod aktīvus, izmantojot personīgo vai individuālo kontu. Institucionālais treideri arī pērk un pārdod aktīvus, bet dara to iestāžu vai uzņēmuma, to klientu vārdā.
◈ Lai gan mazumtirgotājiem tagad ir pieejami finanšu instrumenti, kas iepriekš bija pieejami tikai institucionālajiem treideriem, ir noteikti procesi, kuros var piedalīties tikai lielās finanšu institūcijas, piemēram, IPO gadījumā.
◈ Finanšu institūcijām tiek piedāvātas izdevīgākas komisijas maksas un cenas, jo tās tirgo ar lielu kapitālu.
Priekšrocības un trūkumi
Kā jau norādījām iepriekš, tirgus piekļuves ziņā, atšķirība starp institucionālo un mazumtirgotāju ir mazinājusies. Piemēram, jebkuram treiderim tagad ir piekļuve atvasinātiem produktiem, piemēram, CFD. Jums ir nepieciešams tikai tirdzniecības konts pie brokera. Ja vēlaties sākt tirdzniecību ar šiem un citiem instrumentiem, noklikšķini uz zemāk redzamā banera, lai atvērtu reālo tirdzniecības kontu pie Admiral Markets.
Cita noderīga informācija
Par Admiral Markets
Admiral Markets ir vairākkārtējs starptautisku apbalvojumu ieguvējs, globāli regulēts Forex un CFD brokeris, kas piedāvā tirdzniecību ar vairāk kā 8000 finanšu instrumentiem, izmantojot pasaulē populārākās tirdzniecības programmas MetaTrader 4 un MetaTrader 5. Sāc tirgot jau šodien!
Šis materiāls nav uzskatāms par personīgu piedāvājumu, ieteikumu vai aicinājumu pirkt vai pārdot jebkuru finanšu instrumentu. Tā kā apstākļi laika gaitā var mainīties, šāda tirgus analīze nevar tikt uzskatīta par uzticamu indikatoru šī brīža un nākotnes sniegumam. Pirms investīciju lēmumu pieņemšanas, aicinām konsultēties ar neatkarīgu finanšu padomnieku, lai pārliecinātos, ka izprotat saistītos riskus.
