Kas ir inflācija, kur tā rodas un kā no tās pasargāt sevi un savas investīcijas?

Maijs 25, 2021 13:44 Europe/Riga

Inflācija ir jēdziens, kuru ir dzirdējis teju ikviens. Tomēr ne visiem šis jēdziens ir līdz galam skaidrs raugoties kontekstā ar personīgajām finansēm, savu budžetu vai investīcijām. Kas īsti ir inflācija, kas ir inflācijas cēloņi, kā to ierobežot un pasargāt sevi un savu kapitālu, veicot ieguldījumus?

Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem centīsimies atbildēt turpmākajā rakstā, kad apskatīsim šādas tēmas:

Kas ir inflācija?

Tirgus ekonomikā preču un pakalpojumu cenas vienmēr var mainīties. Dažas cenas pieaug, citas – samazinās. Kā to ir definējusi Eiropas Centrālā banka (ECB), par inflāciju runā tad, ja ir vērojams vispārējs preču un pakalpojumu cenu kāpums, nevis pieaug tikai atsevišķu produktu vai pakalpojumu cenas. 

Augot inflācijai attiecīgajā eirozonas valstī, inflācijas rezultātā eiro vērtība jeb eiro pirktspēja samazinās, tas tāpēc, ka augot cenām jūs gluži vienkārši varēsiet atļauties nopirkt mazāk nekā iepriekš.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc inflācija ietekmē:

  • iedzīvotāju pirktspēju;
  • iedzīvotāju kopējās izmaksas.

Noteiktos gadījumos straujš patēriņa cenu kāpums var palēnināt ekonomiku. Tomēr inflāciju ne vienmēr vajadzētu uzskatīt par nevēlamu parādību - tā tas nebūt nav!

Ekonomistu teorija ir tāda, ka ilgstoša inflācija notiek tad, kad valsts naudas piedāvājuma pieaugums apsteidz ekonomikas izaugsmi.

Tieši centrālās bankas ir tās, kuras ir atbildīgas par tādas monetārās politikas izstrādi un īstenošanu, lai noturētu inflāciju pieņemamās robežās un no tās neciestu valsts ekonomika un darba tirgus kopumā. 

Lai ierobežotu inflāciju un noturētu to vēlamajā diapazonā, centrālajām bankām ir pieejami vairāki instrumenti - klasiskākais piemērs ir izmantot monetārās politikas instrumentus.

Attīstītajās ekonomikās tiek pieņemts, ka pieļaujamā gada inflācija ir robežās no 2% līdz 3%.

Piemēram, ECB noteiktais gada inflācijas mērķis ir nedaudz zem 2%, ASV Federālo rezervju noteiktais gada inflācijas mērķis ir 2%.

Monetārā politika, dažādi ekonomiskie stimuli un inflācija ir galvenie faktori, kas var nopietni ietekmēt cenu kustību un izmaiņas finanšu tirgos, ietekmējot visdažādākos finanšu aktīvus un tirgus.

Viens no klasiskākajiem piemēriem ir akciju tirgus burbulis, kuru veicināja ASV valdības un FED masīvās palīdzības programmas, iepludinot naudu ekonomikā un īpaši akciju tirgū pēc tam, kad  ASV ekonomika saskārās ar recesiju, valdībām visā pasaulē aizverot savas ekonomikas Covid-19 ierobežošanai.

Jau 2021. gada maijā inflācija ASV ekonomikā atgriezās, būtiski pārspējot iepriekšējās prognozes, kas veicināja akciju tirgus kritumu, samazinoties visiem globālajiem akciju tirgus indeksiem, reaģējot uz potenciālajiem inflācijas draudiem.

Ja vēlies uzzināt, kā inflācija ietekmē centrālo banku politiku, un kā valdību un centrālo banku lēmumi var ietekmēt tirgus un investīcijas, tad droši dodies noklikšķini uz tēmas zemāk:

Kas ir deflācija?

Deflācija ir antonīms inflācijai, kurš paskaidro pretēju efektu cenu pieaugumam. Deflācija pēc būtības ir negatīva inflācija.

kā noskaidrojām no ECB definīcijas iepriekš, ja inflācija nozīmē, ka notiek vispārējs preču un pakalpojumu cenu pieaugums, tad;

deflāciju raksturo vispārējs preču un pakalpojumu cenu samazinājums.

Viens no galvenajiem monetārās politikas instrumentiem, ar kuru centrālā banka var bremzēt vai kāpināt inflāciju, ir mainot bankas noteiktās procentu likmes.

Kā mēra inflāciju?

Inflācija tiek mērīta dažādos veidos, bet galvenokārt to nosaka pēc attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas.

Viens no populārākajiem inflācijas rādītajiem ir patēriņa cenu indekss (CPI), tomēr cenu pieauguma mērīšanai tiek izmantoti arī citi rādītāji, piemēram, ražotāju cenu indekss (MPI) 

Pastāv arī citi inflācijas mērījumi, bet šie divi ir vieni no visplašāk izmantotajiem, kuriem var sekot līdzi arī ekonomisko ziņu kalendārā - tāpēc tagad apskatīsim sīkāk tieši šos divus inflācijas indeksa mērījumus.

Patēriņa cenu indekss (CPI)

Patēriņa cenu indekss mēra mājsaimniecībās bieži izmantoto preču un pakalpojumu groza cenu procentuālās izmaiņas. 

Patēriņa cenu indekss (CPI) atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu izmaiņas noteiktā laika periodā. CPI mēra vidējā cenu līmeņa izmaiņas iedzīvotāju patēriņā nozīmīgākajām precēm un pakalpojumiem (fiksētam patēriņa grozam). Šis ekonomikas rādītājs, inflācijas aprēķināšanai tiek plaši izmantots lielākajā daļā pasaules valstu - arī Latvijā tas tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs.

Šeit gan svarīgi ir pieminēt, ka ir dažādi CPI indeksi, kuros iekļautās preces un pakalpojumi var atšķirties. Tāpēc pirms aplūkojat konkrēto CPI indeksu, pārliecinies, uz kādām precēm un pakalpojumiem tas ir attiecināms.

Svarīgi arī pieminēt, ka, lai veiktu iespējami precīzu indeksa aprēķinu eirozonā un sekotu līdzi inflācijas izmaiņām visā vienotās valūtas blokā, kā arī katrā dalībvalstī atsevišķi, Eiropas Savienībā ir izveidots vienotais CPI standarts, kuru izmanto inflācijas aprēķināšanai.

Latvijā datu apkopošanu par patēriņa cenu izmaiņām veic Centrālā statistikas pārvalde.

Parasti cenu patēriņa indeksu mēra:

  • pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu (gada inflācija), kas parāda cenu pārmaiņas 12 mēnešu robežās. Katra gada decembrī rādītājs atspoguļo cenu pārmaiņas kalendārā gada laikā.
  • pret iepriekšējo periodu (mēneša inflācija), kas atspoguļo vidējā cenu līmeņa izmaiņas mēneša laikā.

Vairāk informāciju par CPI aprēķina principiem meklē šeit.

Ražotāju cenu indekss (MPI)

Ražotāju cenu indekss ir inflācijas rādītājs, kas mēra vidējās pārdošanas cenu izmaiņas attiecībā uz vietējiem preču un pakalpojumu ražotājiem. Šis rādītājs mēra cenu izmaiņas no pārdevēja/ražotāja, nevis pircēja/patērētāja viedokļa, kā tas ir PCI gadījumā.

Oficiālā un reālā inflācija

Jau vēsturiski valdības visā pasaulē ir centušās kontrolēt inflāciju ar dažādu metožu palīdzību. Atsevišķos gadījumos izmantojot pat cenu kontroles metodi, nosakot maksimālo vai minimālo cenu konkrētiem produktiem vai pakalpojumiem. Šīs politikas aizmetņi ir meklējami jau 3. gadsimtā pirms Kristus, senajā Romā. 

Jaunāko laiku vēsturē pārsvarā cenu kontrole ir tikusi izmantota plānveida ekonomikās, piemēram, Padomju savienībā - bet ne tikai. Arī ASV un citās rietumvalstīs šī metode tika izmantota, īpaši Pirmā pasaules kara, starp karu un Otrā pasaules kara laikā.

Tiesa kā liecina vēsture un līdzšinējā prakse, cenu kontroles politika nav bijusi no sekmīgākajām, tā nereti ir izraisījusi preču trūkumu un virkni blakusparādību, kas kropļo ekonomiku un tās objektīvos rādītājus.

Runājot par inflāciju ir svarīgi ņemt vērā, ka, lai cik demokrātiska un atvērta būtu valsts un tās sabiedrība, valdībām un politiķiem īpaši, ir tieksme noliegt savu vainu par inflācijas radīšanu un notušēt patiesos inflācijas apmērus ekonomikā. Ņemot vērā, ka inflācija nav populāra tēma ne politiķu, ne valstu valdību aprindās, valdības dati par inflāciju bieži vien ir zemāki par reālo inflāciju ekonomikā.

Un šī problēma neattiecas tikai uz tādām nedemokrātiskām valstīm kā Ķīna un Krievija, kuru oficiālie makroekonomiskie dati nav uzskatami par uzticamiem, bet arī ASV šī problēma ir aktuāla, īpaši tas attiecas uz Federālajām rezervēm (FED), kuras bieži izvēlās nerunāt par sensatīvām tēmām, vai arī veic korekcijas dažādos makroekonomiskajos rādītājos, kā piemēram inflācija.

Iemesli, kāpēc valstu valdības un centrālās bankas izvēlas neatklāt patiesos inflācijas apmērus, ir saistīti ar:

  • valdības un centrālo banku reputāciju, tēlu sabiedrībā;
  • tiek veiktas manipulācijas, lai ekonomika izskatītos labāk;
  • tas attiecīgi ir svarīgi no politikas viedokļa, lai nodrošinātu valūtas stabilitāti, pieprasījumu pēc valsts obligācijām u.tt. 

Jāatzīmē arī tas, ka daudzās valstīs tiek piemērota politika, kas paredz valdības vadītāju un pensiju indeksāciju, piesaistot tās inflācijas līmenim konkrētajā valstī. Tas nozīmē, ka uzrādot zemāku inflāciju, valdība var ietaupīt ievērojamus līdzekļus politiskajām iniciatīvām.

  • Inflācijas statistikas manipulācijas metodes ir dažādas:
  • autoritārās valstīs, valdības var manipulēt ar inflācijas datiem, tiešā veidā safabricējot oficiālo informāciju;

demokrātiskās valstīs tiek izmantoti daudz rafinētāki paņēmieni, piemēram, veicot korekcijas inflācijas aprēķināšanas metodikā vai pieejā. Arī ASV Federālās rezerves bieži maina “zinātniski pamatoto” metodiku, aicinot uz debati akadēmiķus, lai diskutētu par izaicinājumiem, veco modeļu ortodoksālo dabu un jaunu metožu/ modeļu ieviešanas nepieciešamību u.tt. 

Metodes var būt dažādas, piemēram, izveidot patēriņa preču un pakalpojumu grozu, kas neatspoguļo faktisko tirgus patēriņu - veicot preču un pakalpojumu groza paplašināšanu, sašaurināšanu, vai aizstājot konkrētas preces un pakalpojumus ar citiem, kuri uzrāda mazāku cenas kāpumu u.tt. 

Tāpat ir izveidots tā dēvētais Pamata patēriņa cenu indekss (Core CPI), kurš patiesībā “izslēdz” no indeksa divas ārkārtīgi būtiskas komponentes inflācijas aprēķināšanā - tās attiecas uz pārtiku un ar enerģijas sektoru saistītiem produktiem un pakalpojumiem.

Šo iemeslu dēļ, visbiežāk, reālais inflācijas līmenis ir ievērojami augstāks nekā oficiāli norādītais. Atsevišķos gadījumos reālās inflācijas apmērs var pārsniegt pat 2-3 reizes.

Inflācijas veidi

Tagad, kad esam sapratuši, kas ir inflācija un kādi ir tās aprēķināšanas veidi un metodikas, noskaidrosim, kāda ir ekonomikai kaitīga un kāda ekonomikai labvēlīga inflācija. Šeit gan jāprecizē, ka zemāk minētie skaitļi piemēros neattiecas uz absolūti visām valstīm, bet ir attiecināmi uz attīstīto valstu ekonomikām.

Lēna/mērena inflācija

To raksturo:

  • vidējais cenu pieaugums gada laikā ir 3% vai mazāk;
  • no patērētāju viedokļa, pieaugot pieprasījumam tirgū, patērētājs izvēlās pirkt tagad, kamēr cenu kāpums ir relatīvi zems, tādā veidā veicinot pieprasījuma pieaugumu un cenu kāpumu;
  • notiek pozitīva ekonomikas izaugsme;
  • pēc ASV Federālo rezervju (FED) aplēsēm, ekonomikas izaugsmei vislabākā inflācija ir 2% apmērā vai zemāka.

Svārstīga/nepastāvīga inflācija

To raksturo:

  • vidējais cenu pieaugums gada laikā ir 3 - 10%;
  • no patērētāju viedokļa, pieaugot pieprasījumam tirgū, patērētājs izvēlās pirkt nekavējoties un, iespējams, vairāk nekā nepieciešams, lai izvairītos no augstākas cenas rīt;
  • pieprasījums ir lielāks nekā piegādātāju spēja preci vai pakalpojumu piegādāt;
  • pieprasījums ir tik liels, ka atsevišķas preces vai pakalpojumi daudziem patērētajiem kļūst nepieejami, vai ir neadekvāti dārgi;
  • šī situācija ir kaitīga ekonomikai, tā sāk ātri pārkarst un vairs neveicina ekonomisko izaugsmi, bet palielina dažādus saistītos riskus.

Galop veida inflācija

To raksturo:

  • ja inflācija pārsniedz 10%, visbiežāk ekonomikā iestājas haoss;
  • nauda ļoti ātri sāk zaudēt vērtību
  • iedzīvotāju ienākumi vairs nespēj segt saistītos izdevumus un cenu kāpumu;
  • sāk aizplūst ārvalstu investīcijas
  • mazinās pārliecība par politiskās valdības spējām;
  • inflācijas “apkarošana” kļūst par prioritāti.

Hiperinflācija

  • hiperinflācijas parādība ekonomikā ir reta;
  • lielākā daļa piemēru ir saistīti ar kariem vai smagām finanšu krīzēm, piemēram, hiperinflācijas tika piedzīvota pēc 1. Pasaules kara Vācijā - 1920. gados, Zimbabvē 2000. gadā un Venecuēlā 2010. gadā;
  • hiperinflācijas gadījumā, preču un pakalpojumu cena var pieaugt 50% mēnesī un vairāk;
  • Iedzīvotāju ienākumi zūd;
  • valūta paliek nevērtīga;
  • zūd investoru interese;
  • ekonomiskā un finanšu nestabilitāte pāraug politiskajā un sociālajā krīzē.

Stagflācija

Ekonomikā stagflācija vai lejupslīdes inflācija ir situācija, kad inflācijas līmenis ir augsts, ekonomikas izaugsmes tempi palēninās un bezdarbs joprojām ir nemainīgi augsts vai pat palielinās. Tas rada ekonomikas politikas dilemmu, jo darbības, kas paredzētas inflācijas pazemināšanai, var saasināt bezdarbu u.tt.

Deflācija

Jau tika minēts raksta pašā sakumā, ka deflācija ir pretējs efekts inflācijai (negatīva inflācija), to raksturo cenu kritums, kas bieži notiek pēc cenu burbuļu plīšanas.

Kā vienu no piemēriem var minēt mājokļu un nekustamā īpašuma burbuļa plīšanu 2008. gadā, kad deflācija kļuva par slazdu tiem, kuri bija iegādājušies nekustamos īpašumus 2005. gadā.

Kopumā deflācija tiek uzskatīta par ārkārtīgi satraucošu signālu ekonomikai, un to bieži pavada ekonomiskā lejupslīde - tomēr, ja cenas turpina kristies ilgāku laiku, tas var novest pie ekonomiskās depresijas. 

Piemēram, 1929. gada ASV lielās depresijas laikā, cenas samazinājās par par 10%.

Ekonomisti un analītiķi zinās teikt, ka pret inflāciju tāpat kā deflāciju ir jāizturas ārkārtīgi piesardzīgi - tas ir džins, kuru izlaižot ārā, to ir ārkārtīgi sarežģīti kontrolēt un ierobežot.

Kas izraisa inflāciju?

Inflāciju var izraisīt dažādi cēloņi un to kombinācijas, ietkmējot pakalpojumu un produktu cenas. Inflācijas pieaugumu var sekmēt gan centrālo banku un valstu valdību monetārā un fiskālā politika, dažādu ekonomisko un monetāro stimulu veidā, gan ražošanas izmaksu vai pieprasījuma pieaugums.

Vairāk par to, kā valstu valdību un centrālo banku lēmumi ietekmē ekonomiku, inflāciju un tirgus uzzināsi, ja dosies uz zemāk atrodamo tēmu:

  • Valstu un centrālo banku ietekme uz tirgiem un investīcijām;

Izmaksu inflācija 

Izmaksu inflācija rodas, kad pieaug ražošanas izmaksas, piemēram, izejvielu, algu, regulatoro, ģeopolitisko izmaiņu vai nodokļu pieauguma dēļ. Paliekot pieprasījumam nemainīgam vai tam pieaugot, izejvielu cenu kāpums, vai jebkurš cits no augstāk minētajiem faktoriem, var sadārdzināt produkta izmaksas.

Sadārdzinoties produkta izmaksām, to starpību parasti samaksā gala patērētājs, maksājot dārgāk par produktu, to iegādājoties.

Šeit gan jāpiebilst, ka palielinoties ražošanas izmaksām, tās var negatīvi ietekmēt arī uzņēmuma akciju vērtību, īpaši, ja izmaksu pieaugums negatīvi ietekmē uzņēmuma peļņu vai apgrozījumu un inflācijas tendence ir ar pieaugošu raksturu visā ekonomikā.

  • Svarīgākais par akciju tirgu un ieguldījumiem akcijās;

Pieprasījuma izraisīta inflācija 

Patērētāju uzticība ekonomikai un tirgus situācijai ir augsta, ja bezdarba līmenis valstī ir zems, un nodarbinātība un algas pieaug - šādi tirgus apstākļi var veicināt patēriņu un pieprasījuma pēc produktiem un pakalpojumiem pieaugumu ekonomikā, pozitīvi stimulējot inflāciju.

Pieprasījuma vilces inflāciju (demand pull inflation) var izraisīt:

  • palielināts patērētāju pieprasījums pēc produkta vai pakalpojuma. Kad ekonomikā pieaug pieprasījums pēc precēm vai pakalpojuma, cenas attiecīgi pieaug, izraisot pieprasījuma inflāciju;
  • apstāklis, kad patērētājs ir gatavs maksāt vairāk vai pat pārmaksāt, lai saņemtu noteiktu preci vai pakalpojumu.

Šādos gadījumos, ja uzņēmums gūst lielāku peļņu un labumu no produkta vai pakalpojuma pieprasījuma pieauguma, uzņēmuma akciju vērtība biržā var pieaugt.

Kā pasargāt sevi un savu kapitālu no inflācijas?

Kā noskaidrojām iepriekš, inflācija ir cenu pieauguma ātrums, jeb ātrums ar kādu nauda zaudē pirktspēju/savu vērtību.

Pieņemot, ka jūs esat saņēmis mantojumā 100 000 eiro un gada inflācija ir bijusi nemainīga, aptuveni 3% gadā, tas nozīmē, ka gada laikā jūs zaudējat 3000 eiro, citiem vārdiem sakot, mazinās pirktspēja un mantoto 100 000 eiro vērtība.

Attiecīgi pēc 10 gadiem, ja inflācija paliek tajās pašās robežās, jūs zaudējat gandrīz vienu trešo daļu no mantotajiem 100 000 eiro.

No šī izriet loģisks jautājums, kā pasargāt sevi un savu kapitālu no inflācijas?

Pirmkārt, tas noteikti nebūs bankas noguldījumu konts - jautāsiet kāpēc? 

Banku piedāvātie procenti par noguldīto naudu ir ārkārtīgi zemi, to ietekmē ECB noteiktās procentu likmes –  lielākoties krājkontu gada likme Latvijā nepārsniegs 0,15%.

Vēl viens būtisks aspekts, domājot par termiņnoguldījumu un krājkontu ienesīgumu, ir nepieciešamība maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) 20% apmērā no uzkrātajiem procentiem. Piemērs: jūs esat ieguldījis 3000 eiro uz gadu ar likmi 0,1% gadā. Tādējādi jūsu peļņa no procentiem būs trīs eiro, un 0,60 eiro nāksies samaksāt nodokļos (šo summu banka parasti ietur automātiski).

Tas nozīmē, ka galā jūs par noguldījumu saņemsiet 2,40 eiro. Bet šeit gan nevar aizmirst par inflāciju, ja tā saglabātos 3% apmērā, kā tas bija pirmajā piemērā augstāk, tad gala rezultātā jūs nevis nopelnītu no veiktā bankas ieguldījuma 2,40 eiro, bet gan zaudētu 87.6 eiro 

turklāt, kā jau tika minēts iepriekš, no nopelnītajiem procentiem jāmaksā arī IIN. Līdz ar to naudas uzkrāšana bankā nesniegs jūtamu peļņu.

Ja bankas noguldījumi nepasargā no inflācijas, ko darīt un kur izvietot savu brīvo kapitālu, lai tas ne tikai nesaruktu, bet arī spētu apsteigt inflāciju un nestu peļņu.

Apskatīsim dažus no risinājumiem.

Nekustamā īpašuma iegāde

Ieguldījumi nekustāmajā īpašumā ir viens no pazīstamākajiem investīciju veidiem. Tas var jūs pasargāt no inflācijas, tomēr ne vienmēr tas ir labākais risinājums.

Ieguldot nekustamajā īpašumā, ir svarīgi izvērtēt ne tikai tā lokāciju un potenciālu nākotnē, bet arī cenu par kuru īpašumu iegādājaties. 

Tieši tāpēc pirms veikt ieguldījumu nekustamajā īpašumā ir svarīgi, ka esat veicis tirgus izpēti un noteicis, vai tirgus cenas šobrīd atbilst īpašuma reālajai vērtībai un to, kā tā varētu mainīties nākotnē, mainoties tirgus apstākļiem.

Cena un īpašuma potenciāls ir ārkārtīgi svarīgi faktori, jo tie var ietekmēt potenciālo atdevi un mazināt zaudējumu riskus.

Tāpat iegādājoties nekustamo īpašumu, bez tā cenas un nākotnes potenciāla izvērtēšanas vajadzētu apsvērt to, kādiem mērķiem īpašums tiks izmantots - zemes vai pašas apbūves īre, varētu būt viens no risinājumiem.

Tas tāpēc, ka par īpašumu noteikti būs jāmaksā nodoklis, kā ir jārēķinās ar apsaimniekošanas izmaksām - un protams vēl inflācija, kas samazina naudas vērtību pēc būtības.

Ņemot vērā visus šos apstākļus ir skaidrs, ka iegādājoties nekustamo īpašumu, ir jāņem vērā virkne faktoru, kā arī jārēķinās ar dažādām papildu izmaksām.

Otrs risinājums investīcijām nekustamo īpašumu tirgū, ir iegādāties akcijas vai fondu daļas, vai ieguldīt nekustamā īpašuma trastos.

Svarīgi atzīmēt, ka investējot nekustamā īpašuma tirgū, izmantojot akciju tirgu, ir nepieciešams mazāks sākotnējais kapitāls, tam ir zemākas izmaksas, augsta likviditāte un pierādīta ilgtermiņa rentabilitāte. 

Ieguldījumi finanšu tirgos

Trešais risinājums, lai pasargātu sevi no inflācijas, ir veikt ieguldījumus finanšu tirgos un dažāda veida finanšu instrumentos.

  • Pieejamie instrumenti investīcijām

Finanšu tirgus pēc būtības piedāvā dažādus risinājumus un investīciju iespējas:

  • ieguldījumi valūtās un Forex tirgū;
  • ieguldījumi izejvielās (piemēram, WTI un BRENT naftas fjūčeros jeb nākotnes līgumos, zeltā, sudrabā, lauksaimniecības izejvielās, metālos u.c. );
  • ieguldījumi akciju indeksos (piemēram, SP500, FTSE 100, DAX30 vai Nasdaq 100)
  • ieguldījumi uzņēmumu akcijās;
  • ieguldījumi obligācijās un parāda vērstpapīros;
  • ieguldījumi biržā tirgotajos fondos jeb ETF (ETF sniedz iespēju ieguldīt konkrētos sektoros, nozarēs, reģionos, indeksos u.tt.)
  • ieguldījumi digitālajās valūtās (piemēram, Bitcoin, Ethereum, Ripple, Lightcoin u.c.)

Tiesa jāteic, ka viens no visplašāk izmantotajiem risinājumiem profesionāļu vidū, lai pasargātu sevi no inflācijas, ir veikt ieguldījumus izejvielu tirgū.

Tas balstās uz sakarību, ka attīstoties ekonomikai, patēriņa preču un pakalpojumu, kā arī citām cenām tirgū ir tendence augt, tajā skaitā arī izejvielu cenām. 

Populārākie risinājumi ir veikt ieguldījumus vērtsmetālos (piemēram, zeltā, sudrabā, platīnā, pallādijā) vai arī industriālajos metālos, kuri tiek plaši izmantoti būvniecībā, elektronikā, mašīnbūvē un teju ikvienā ekonomikas sektorā.

Lai pilnībā izprastu metālu tirgus nozīmi globālajā un lokālajās ekonomikās, metālu cenas veidošanās būtību, kā arī to, kā metālu tirgus korelē ar inflāciju, noteikti vajadzētu iepazīties ar katru no tēmām zemāk:

Ar ko sākt?

Viens no labākajiem veidiem, lai sāktu finanšu instrumentu tirdzniecību, ir izmantot tās priekšrocības, kuras sniedz demo (mācību) tirdzniecības konts.

Kas ir demo konts?

Demo konts ir viens no labākajiem veidiem, lai apgūt finanšu instrumentu tiešsaistes tirdzniecības pamatus. Brokeri parasti piedāvā iespēju ātri atvērt Demo kontu, ar kura palīdzību varat trenēties pirkt un pārdot izejvielas vai citus finanšu instrumentus, kā arī pierast pie tirdzniecības programmas. Demo konta iespējas ir tādas pašas kā reālajā tirdzniecības kontā, tikai nauda nav īsta un nepastāv risks zaudēt savus privātos līdzekļus, kamēr vēl tikai mācaties.

Demo konta priekšrocības

Demo (mācību) tirdzniecības konts sniedz iespēju piekļūt finanšu tirgiem un simulēt reālo tirdzniecību ar virtuālajiem līdzekļiem. Citiem vārdiem sakot, demo kontā ir iespējams pārbaudīt sava tirdzniecības plāna un stratēģijas veiktspēju, atvērt tirdzniecības darījumus ar sevis izvēlētajiem finanšu instrumentiem, nepakļaujot riskam savus privātos līdzekļus.

Tirgojot ar virtuālajiem līdzekļiem demo kontā, ir iespējams apgūt ne tikai tirdzniecību ar izejvielām, bet arī vērtspapīriem, piemēram, uzņēmuma akcijām un valsts obligācijām, valūtu pāriem, digitālajām valūtām, izejvielām kā arī ETF un akciju tirgus indeksiem.

Tirdzniecība ar virtuālajiem līdzekļiem reālos tirgus apstākļos un plašais finanšu instrumentu klāsts, ir viena no tām priekšrocībām, kāpēc Admirals demo kontus izmanto ne tikai iesācēji, bet arī paši pieredzējušākie treideri un privātie ieguldītāji.

Ja vēlies pārliecināties kā strādā demo konts, vienkārši noklikšķini uz zemāk redzamā banera un sāc tiešsaistes tirdzniecību pāris minūšu laikā!

Nepieciešama palīdzība demo konta atvēršanai? Droši noskaties zemāk atrodamo video instrukciju, vai apmeklē mūsu YouTube kanālu, kur atradīsi ar citu noderīgu informāciju!

Kāpēc ieguldījumiem izvēlēties Admirals?

  • mēs nodrošinām kontu aizsardzību un finansiālās garantijas;
  • faktiskās tirgus kotācijas;
  • jūs izvēlēsities tirgot ar starptautiski atzīta un apbalvota brokeru uzņēmuma starpniecību, kas ir uzraudzīts no Austrālijas Vērtspapīru un ieguldījumu komisijas (ASIC), Kipras Vērtspapīru un biržas komisijas (CySEC), Apvienotās Karalistes Finanšu uzraudzības iestādes (FCA) un Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes (EFSA);
  • piedāvājam plašāko tirdzniecības kontu klāstu, kas ideāli atbildīs izvēlētajam tirdzniecības stilam un stratēģijai;
  • pieejams kredīplecs - līdz pat 1:500 klientiem ar statusu "profesionāls klients" un 1:30 klientiem ar statusu "privāts klients;"
  • iespēja tirgot mazus apjomus, piemēram, mini-lotes, kas ir 0,01 lote;
  • Admirals klientiem ir piekļuve vairāk nekā 8000 finanšu instrumentiem, iespēja izveidot pasīvo ienākumu investīciju portfeli veicot ieguldījumus reālajās uzņēmumu akcijās, dažādos sektoros, obligācijās un lielākajos pasaules indeksos ar biržā tirgotajiem fondiem (ETF)
  • saņem dividendes no ieguldījumiem akcijās vai fondu daļās. 
  • iespēja tirgot atvasināto finanšu instrumentu, piemēram, fjūčeru, izejvielu, Forex valūtas pāru, kriptovalūtu, metālu, obligāciju, ETF, akciju un akciju indeksu cenas starpības līgumus (CFD);
  • tiek atbalstīti visi tirdzniecības stili un stratēģijas: hedžēšana, skalpēšana, padomnieki (EA) – bez tirdzniecības barjerām;
  • nodrošinām bezmaksas mācību materiālus, kā arī attālinātos tiešsaistes vebinārus mūsu klientiem;
  • saņem jaunākās tirgus ziņas mūsu "Treidera blogā" vai sociālajā platformā Facebook;
  • vari tirgot finanšu instrumentus no sev ērtas viedierīces - PC, Mac, Web, Android un iOS;
  • mums ir ofisi visā pasaulē, tāpēc esam vienmēr pieejami saviem klientiem jebkurā laikā un vietā.
  • mūsu klientiem ir pieejama Admirals karte ērtākiem pārskaitījumiem, maksājumiem un līdzekļu izņemšanai no tirdzniecības konta.
  • vari izmantot Copry Trading sniegtās priekšrocības, kopējot veiksmīgo treideru darījumus, vai pašam piedāvājot savas stratēģijas, par to saņemot komisijas.

Galavārds

Kā tika noskaidrots, inflācija pēc definīcijas nozīmē plašu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Tā rezultātā naudas vērtība samazinās, jo pieaugot preču un pakalpojumu cenai, par vienu un to pašu naudas apjomu jūs varēsiet iegādāties mazāk nekā iepriekš.

Inflācija ir viens no galvenajiem ekonomikas indikatoriem, kuram īpašu vērību pievērš centrālās bankas, tām nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas monetārajā politikā, attiecīgi ceļot vai samazinot procentu likmes un naudas plūsmu ekonomikā. 

Pastāv dažādi veidi, kā pasargāt savu kapitālu no inflācijas riskiem, tomēr viens no galvenajiem mērķiem ir, lai atdeve no veiktajiem ieguldījumiem pārsniegtu esošo gada inflācijas līmeni.

Tas ir sasniedzams ar dažādiem risinājumiem, piemēram, veicot ieguldījumus nekustamajā īpašumā, fondos, trastos, valūtu tirgū, vērtspapīros (piemēram, akcijās vai obligācijās), tirgus indeksos, vai arī izejvielu tirgū, kurš ir viens no visplašāk izmantotajiem risinājumiem starp profesionāļiem finanšu instrumentu tirdzniecības jomā.

Tāpat svarīgi atzīmēt, ka inflācija ir viens no svarīgākajiem indikatoriem, kuram uzmanību pievērš investori, ekonomisti un tirgus analītiķi visā pasaulē. Tas tāpēc, ka inflācijai ir ne tikai tendence ietekmēt atdevi no veiktajiem ieguldījumiem, bet arī, tā būtiski ietekmē visdažādākos finanšu tirgus, ekonomikas un mūsu pašu pirktspēju kopumā.

Cita noderīga informācija

Par Admiral Markets

Admiral Markets ir vairākkārtējs starptautisku apbalvojumu ieguvējs, globāli regulēts Forex un CFD brokeris, kas piedāvā tirdzniecību ar vairāk kā 8000 finanšu instrumentiem, izmantojot pasaulē populārākās tirdzniecības programmas MetaTrader 4 un MetaTrader 5. Sāc tirgot jau šodien!

Šis materiāls nav uzskatāms par personīgu piedāvājumu, ieteikumu vai aicinājumu pirkt vai pārdot jebkuru finanšu instrumentu. Tā kā apstākļi laika gaitā var mainīties, šāda tirgus analīze nevar tikt uzskatīta par uzticamu indikatoru šī brīža un nākotnes sniegumam. Pirms investīciju lēmumu pieņemšanas, aicinām konsultēties ar neatkarīgu finanšu padomnieku, lai pārliecinātos, ka izprotat saistītos riskus.

Avatar-Admirals
Admirals Viss vienā risinājums tēriņiem, ieguldījumiem un savu līdzekļu pārvaldībai

Vairāk nekā brokeris, Admirals ir tavu finanšu centrs, kurš piedāvā plašu finanšu produktu un pakalpojumu klāstu. Mēs esam radījuši "viss vienā" personīgo finanšu risinājumu līdzekļu ieguldījumiem, tēriņiem un pārvaldībai.