Metālu tirgus: ieguldījumi metālos un to tirdzniecība

Lai sniegtu priekšstatu par metāla tirgu un tā nozīmi kopējā finanšu tirgus un globālās ekonomikas kontekstā, šajā rakstā apskatīsim sekojošas tēmas:

Kas ir metālu tirgus?

Metālu tirgus ir viens no nozīmīgākajiem tirgiem pasaulē. To klasiski iedala divās grupās:

• vērtsmetāli (zelts, sudrabs, pallādijs, platīns);
• industriālie metāli (varš, alumīnijs, cinks, alva);

Metāli pēc būtības ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).

Gan attīstības valstu tirgi, gan attīstītās valstu ekonomikas un to izaugsme ir ārkārtīgi atkarīga no šīm izejvielām. Tās tiek plaši izmantotas ne tikai kā “droša patvēruma” aktīvs, piemēram, zelta vai sudraba gadījumā, bet arī kā izejviela visos zināmajos ekonomikas sektoros, sākot ar mašīnbūvi, militāri rūpniecisko kompleksu, medicīnu, elektroniku un būvniecību.

Līdzīgi kā viss izejvielu tirgus, arī metāla tirgus tiek organizēts decentralizēti, tas nozīmē, ka izejvielu cenas dažādos reģionu tirgos var atšķirties, lai gan normālos tirgus apstākļos tās parasti ir ļoti līdzīgas.

Kā iespējams daudzi būs jau pamanījuši, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā metālu cenas ir būtiski augušas, tas lielā mērā ir saistīts ar Krievijas un daļēji arī Ukrainas būtisko lomu dažādu metālu ieguvē. Zemāk atradīsiet informāciju par valstīm ar lielākajām minerālu un rūdas rezervēm, kā arī tirgotākajiem metāliem un lielākajām pasaules biržām, kurās metāli tiek tirgoti.

Metālu tirgus skaitļos

10 valstis ar lielākajām minerālu un rūdas rezervēm:

• Dienvidāfrika - (91% platīns, 6% zelts, 2% niķeļis, 1% dzelzs rūda);
• Krievija - (49% dzelzs rūda, 20% potašs, 14% platīns (PGM), 8% zelts, 5% niķelis,4% varš);
• Austrālija - (46% dzelzs rūda, 22% niķelis, 12% boksīts, 9% zelts, 5% varš, 1% cinks);
• Kanāda - (79% potašs, 6% dzelzs rūda, 5% niķelis, 3% zelts, 3% varš, 1% cinks, 1% platīns (PGM);
• Brazīlija - (70% dzelzs rūda, 8% boksīts, 8% niķelis, 7% zelts, 7% potašs);
• Ķīna - (57% dzelzs rūda, 15% varš, 8% cinks, 7% zelts);
• Čīle - (85% varš, 8% zelts);
• ASV - (20% varš, 19% dzelzsrūda, 12% zelts, 5% platīns, 4% cinks, 3% potašs);
• Ukraina - (99% dzelzsrūda, 1% potašs);
• Peru - (68% varš, 11% zelts, 10% cinks).

Avots: Businessinsider, statistika par lielākajām valstīm ar minerālu un rūdas rezervēm

10 svarīgākie metali pēc tirgus lieluma

• Zelts - 170 mild. USD
• Alumīnijs - 165 mld. USD
• Varš - 155 mld. USD
• Dzelzs rūda - 137 mld. USD
• Cinks - 49 mld. USD
• Mangāns - 40 mld. USD
• Svins - 30 mld. USD
• Niķelis - 27 mld. USD
• Sudrabs - 17 mld. USD
• Titāns - 13 mld USD

Avots: Statista, statistika par lielākajiem globālajiem metālu tirgiem, statistika par 2019. gadu.

10 lielakās izejvielu biržas

• London Metal Exchange (LME)
• Climax - Netherlands
• Chicago Mercantile Exchange (CME)
• NewYork Mercantile Exchange (NYMEX)
• The Tokyo Commodity Exchange (TOCOM)
• Shanghai Futures Exchange
• Central Japan Commodity Exchange
• New York Board Of Trade
• Osaka Mercantile Exchange
• Korea Futures Exchange

Ja vēlies uzzināt vairāk par izejvielu tirgu un tirgotākajām izejvielām, to cenu veidošanās principiem, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem, droši noklikšķini uz tēmas zemāk:

• Viss par izejvielu tirgu un ieguldījumiem izejvielās;
• Zelts un ieguldījumi zeltā.

Bet tagad gan, apskatīsim sīkāk katru no metālu grupām.

Vērtsmetāli 

Vērtsmetāli attiecās uz to ķīmisko elementu kopumu, kuriem piemīt metāliem raksturīgas īpašības, kā arī tie ir pieejami ierobežotā apjomā un ir iegūstami salīdzinoši reti un mazākos apjomos.

Pateicoties šo metālu unikalitātei un īpašībām, tie tiek plaši izmantoti juvelierizstrādājumu ražošanā, kā arī izmantots kā aktīvs glabāšanai. Šajā grupā ietilpst tādi metāli kā zelts, sudrabs, pallādijs un platīns.

Šo vērtsmetālu iegādātie vērstpapīri un finanšu produkti, tāpat kā paši metāli tiek uzskatīti par “droša patvēruma” aktīviem, kuru cenai ekonomiskās nenoteiktības vai politisko konfliktu gadījumos ir tendence pieaugt.

Industriālie metāli

Industriālie metāli ir ķīmiskie elementi, kuriem ir kopīga laba elektrības vadītspēja un atšķirībā no vērtsmetāliem tie ir plašāk iegūstami, tie ir lētāki, kā arī daudz vieglāk oksidējas.

To cenas un īpašību dēļ, tie ir plaši pieprasīti rūpniecībā un ražošanā, kā arī dažādos blakus sektoros, piemēram, celtniecībā, mašīnbūvē u.tt.

Daži no zināmākajiem šīs grupas metāliem ir alumīnijs, varš, litijs, niķelis, svins un cinks.

Šo metālu cenām ir tendence samazināties, pasliktinoties ekonomiskajiem apstākļiem, kad pieprasījums mazinās un aktivitāte dažādos ekonomikas sektoros krīt.

Metāli kā investīciju veids

Ieguldījumi metālos tiek uzskatīts par alternatīvu ieguldījumu veidu un šai ieguldījumu kategorijai piemīt atsevišķas īpašības, kuras var izmantot kā priekšrocību, kombinējot to ar tradicionālajiem ieguldījumiem, piemēram, veicot investīcijas akcijās, obligācijās, fondos u.tt.

Viens no veidiem, kā var izmantot metālus kā ieguldījumu veidu, ir izmantot tos, lai pasargātu savu ieguldījumu portfeli no inflācijas. Ekonomiskās izaugsmes laikā, lielai daļai produktu un pakalpojumu cenām ir tendence pieaugt, tas pats attiecas arī uz metālu cenām.

Tāpēc ieguldījumi metālu tirgū var būt labs risinājums diversificējot savu ieguldījumu portfeli, tādā veidā mazinot potenciālos zaudējuma riskus, tirgum strauji mainoties.

• Tirdzniecības plāna izveide un risku pārvaldība investīcijās;
• Īsumā par ieguldījumu portfeļa diversifikāciju.

Piemēram, arī attiecībā uz vērtības izmaiņām, ekonomiskās lejupslīdes laikā, vai tirgus nenoteiktības apstākļos, akciju cenām un līdz ar to arī akciju indeksiem ir tendence daudz ātrāk kristies vērtībā nekā tas notiek metālu tirgū.

Citi alternatīvo ieguldījumu veidi:

• Investīcijas nekustamajā īpašumā un infrastruktūrā;
• Investīcijas citās izejvielās, piemēram, enerģijas vai pārtikas produktu izejvielās.

Ar ko sākt?

Viens no labākajiem veidiem, lai sāktu izejvielu tirdzniecību, ir izmantot tās priekšrocības, kuras sniedz demo (mācību) tirdzniecības konts.

Kas ir demo konts?

Demo konts ir viens no labākajiem veidiem, lai apgūt izejvielu tiešsaistes tirdzniecības pamatus. Brokeri parasti piedāvā iespēju ātri atvērt Demo kontu, ar kura palīdzību varat trenēties pirkt un pārdot izejvielas vai citus finanšu instrumentus, kā arī pierast pie tirdzniecības programmas. Demo konta iespējas ir tādas pašas kā reālajā tirdzniecības kontā, tikai nauda nav īsta (tā ir virtuāla) un nepastāv risks zaudēt savus privātos līdzekļus, kamēr vēl tikai mācaties.

Ja vēlies pārliecināties kā strādā demo konts, vienkārši noklikšķini uz zemāk redzamā banera un sāc tiešsaistes tirdzniecību pāris minūšu laikā!

Metālu mērvienības tirdzniecībā

Metālu tāpat kā jebkuru citu izejvielu tirdzniecībā, mērvienības ir standartizētas un tām ir ārkārtīgi svarīgi pievērst uzmanību.

Dārgmetālu cena tiek noteikta ASV dolāros (USD) par Trojas unci (oz), kas ir aptuveni 31.10 grami.

Industriālie metāli tiek mērīti metriskajās tonnās un to cena tiek izteikta ASV dolāros. Šo ir svarīgi ņemt vērā, jo bieži starp USD un izejvielu vērtību tirgū pastāv negatīva korelācija. 

Tas nozīmē, ja USD vērtības samazināsies, tad izejvielu cenai tirgū vajadzētu pieaugt un otrādi, pieaugot USD vērtībai, samazināsies izejvielu cena.

Ieguldījumu un tirdzniecības veidi metāliem

Pastāv dažādi veidi, kā investors un treideris var veikt ieguldījumus metālu tirgū.

1. Iespēja - tiešie ieguldījumi

No vienas puses, investors var fiziski iegādāties attiecīgo metālu no izplatītāja, ražotāja vai arī caur fjūčeru līgumiem, kuri paredz attiecīgās izejvielas fizisku piegādi un norēķināšanos par darījumu fjūčera līguma izpildes dienā.

Tomēr neraugoties uz to, ka šī ideja varētu šķist pievilcīga, tā ir saistīta ar papildu izmaksām un riskiem, kuri saistīti ar fizisku izejvielu iegādi, piemēram, to transportēšanas un glabāšanas izmaksas. No otras puses, fiziskām izejvielām ir ievērojami zemāka likviditāte, var gadīties, ka tās pārdot ir ārkārtīgi sarežģīti un dārgi, kas kopumā palielina izmaksas un saistītos riskus attiecībā uz to realizāciju nākotnē.

Izejvielu tirgus tiek organizēts caur biržu, kurā tiek tirgoti izejvielu fjūčeru jeb nākotnes līgumi.

Nākotnes līgums ir vienošanās, kur viena puse piekrīt pirkt/saņemt konkrētu izejvielu noteiktā laikā nākotnē, par iepriekš noteiktu cenu.

Nākotnes līgumus tirgo biržās, kur visi līgumi ir standartizēti. Tas nozīmē, ka katram līgumam ir tās pašas specifikācijas neatkarīgi no tā, kurš pērk vai pārdod. Līgumu standartizācija parasti attiecas uz kvalitāti, kvantitāti un izpildes termiņiem.

2. Iespēja - akcijas un fondi

Otrs risinājums ir iegādāties tādu uzņēmumu akcijas, kuri nodarbojās ar attiecīgā metāla ieguvi, apstrādi, glabāšanu un izplatīšanu, tāpat pastāv iespējas iegādāties biržā tirgoto fondu daļas (ETF), kas ļauj investēt konkrēta sektora akcijās vai metāla cenas indeksos. 

Normālos tirgus apstākļos, pieaugot pieprasījumam pēc izejvielām un augot to cenām, vajadzētu pieaugt arī attiecīgā uzņēmuma peļņas rādītājiem, kas visbiežāk pozitīvi ietekmēs investoru interesi par uzņēmuma akcijām, to cenai biržā pieaugot.

No otras puses, izvēlēties akcijas kā veidu, lai ieguldītu metālu tirgū var iekļaut vairākus riskus. Piemēram, akcijas ir daudz jutīgākas attiecībā uz izmaiņām vērstpapīru tirgū vai konkrētā sektorā, un pozitīvā korelācija starp metāla cenu izejvielu tirgū un uzņēmuma akciju cenu nebūt nav tik viennozīmīga, jo pastāv virkne mainīgo, kas var ietekmēt konkrētā uzņēmuma akcijas un investoru interesi par tām.

Piemērs

Uzņēmums Southern Copper ir viens no lielākajiem vara ražotājiem pasaulē. Salīdzinot var grafiku ar vara tirgus cenu, mēs varam novērot, ka cenu modelis abos gadījumos ir ļoti līdzīgs, īpaši kopš pandēmijas sākuma, kad pasaules metālu tirgi piedzīvoja īslaicīgu krīzi.

Kā iegādāties akcijas un ETF?

Lai piekļūtu pasaulē lielākajām fondu biržām un iegādātos tajās tirgotos finanšu instrumentus, ir jāatver vērtspapīru jeb ieguldījumu konts pie sevis izvēlēta finanšu tiešsaistes brokera. 

Kāpēc ir nepieciešams brokeris?

Privātajam investoram bez lieliem finanšu līdzekļiem nav iespējams piekļūt finanšu tirgiem "pa tiešo", tirgus ir organizēts tā, ka lielākie biržu klienti ir investīciju bankas un citi spēlētāji, kuri cita starpā nodrošina arī pakalpojumus tiešsaistes brokeriem, kuri šajā gadījumā darbojās kā starpnieks starp privāto investoru un tirgu.

Jebkuram kurš vēlās iegādāties vērstpapīrus, ir jāatver attiecīgais vērtspapīru konts pie brokera, kurš nodrošinās iespēju iegādāties un turēt iegādātos finanšu vērstpapīrus.

Piemēram, atverot Invest.MT5 kontu pie Admiral Markets, jums būs iespēja piekļūt Ņujorkas, Nasdaq, Londonas, Frankfurtes, Amsterdamas (Euronext), Tokijas, Austrālijas (ASX) un citām lielākajām fondu biržām. Mūsu klientiem ir iespēja veikt reālus ieguldījumus vairāk nekā 4000 uzņēmumu akcijās un biržā tirgotajos fondos (ETF), par to saņemot dividendes no ieguldītā akcijās vai fondu daļās.

Lai atvērtu ieguldījumu kontu pie Admiral Markets, vienkārši noklikšķini uz zemāk redzamā banera un aizpildi konta atvēršanas elektronisko veidlapu.

3. Iespēja - atvasinātie finanšu instrumenti

Treškārt, pastāv virkne atvasināto finanšu instrumentu, kuri neparedz bāzes aktīva iegādi, bet ļauj spekulēt uz aktīva vērtības izmaiņām tirgū. Šeit starp populārākajiem instrumentiem var minēt cenas starpības līgumus (CFD) vai ASV tirgū populārās Opcijas.

Atvasinātie finanšu instrumenti ir sarežģīti produkti, kuru cena atspoguļo vai ir pietuvināta bāzes aktīva cenai tirgū. Citiem vārdiem sakot, par atvasinātiem finanšu instrumentiem tos sauc tāpēc, ka to cena ir atvasināta no bāzes aktīva cenas, bet neparedz (visbiežāk) fizisku aktīvu iegādi.

CFD jeb cenas starpības līgumi tāpat kā, piemēram, fjūčeru jeb nākotnes līgumi un opcijas (populārs produkts ASV) pieder pie atvasinātajiem finanšu instrumentiem (derivatives). Par atvasinājumiem tos sauc tāpēc, ka tirgojot šos finanšu instrumentus jūs neiegādājieties pašu bāzes aktīvu, bet gan līgumu, kura cena tiek atvasināta no tirgotā bāzes aktīva cenas tirgū, piemēram, akciju, akciju indeksa, obligācijas, preču un izejvielu fjūčeru līguma vai jebkura cita finanšu instrumenta cenas. 

Tas, ka CFD ir atvasinātais finanšu instruments, ļauj veikt darījumu par cenas starpību ar jebkuru finanšu instrumentu abos virzienos, citiem vārdiem sakot tas ļauj nopelnīt no CFD bāzes aktīva cenas pieauguma vai samazinājuma tirgū - atverot garo (pirkšanas/BUY) vai īso (pārdošanas/SELL) CFD pozīciju atkarībā no tā, kurā virzienā notiek cenas kustība.

Admiral Markets klientiem ir pieejami šādi metālu CFD tirdzniecībai:

• Zelts - (Gold (100 oz) CFD, USD) #GOLD
• Varš - (Copper (1,000 lbs) vs US Dollar Cent CFD) #COPPER
• Pallādijs - (Palladium (100 oz) vs US Dollar CFD) #PALLADIUM
• Platīns - (Platinum (100 oz) vs US Dollar CFD) #PLATINUM
• Sudrabs - (Silver (5000 oz) vs US Dollar CFD) #SILVER
• Zelts pret Austrālijas dolāru (Gold (100 oz) vs Australian Dollar CFD) - #XAU/AUD

Dažādu metālu cenu ietekmējošie faktori un padomi investīcijām

Katram no tirgū pieejamajiem metāliem ir savas specifiskās īpašības un faktori, kuri jāņem vērā tos tirgojot vai veicot ilgtermiņa ieguldījumus. Turpmākajā rakstā mēs pievērsīsimies industriāli izmantotajiem metāliem un to cenas ietekmējošajiem faktoriem, kā arī īsai analīzei.

Ja vēlies uzzināt, kā ieguldīt zeltā un to, kādus faktorus ņemt vērā pieņemot lēmumu par ieguldījumiem, vienkārši noklikšķini uz zemāk atrodamās tēmas:

Niķelis

Viena no iespējām, lai ieguldītu metālu tirgū, ir izvēlēties niķeli. Šis metāls ir balts ar viegli dzeltenu toni. Tas ir ļoti blīvs, kaļamsun labs elektrības un siltuma vadītājs. Niķeli galvenokārt izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā, bet arī sakausējumos, uzlādējamās baterijās vai metāla pārklājumos.

Niķeļa cenu nosaka šī metāla piedāvājums un pieprasījums globalajos tirgos, un to var ietekmēt izmaiņas starptautiskajās attiecībās.

Pasaules pieprasījumu pēc niķeļa dominē Ķīna, kas veido vairāk nekā 50% no šī produkta patēriņa pasaulē. Otrs lielākais patērētājs pasaulē ir ASV (8,1%), bet trešo vietu ieņem Japāna (7,5%). Pēc valstīm, pasaulē vadošā ražotāja ir Indonēzija (0,8 miljoni), kam seko Filipīnas (0,42 miljoni) un Krievija (0,27 miljoni).

Ir svarīgi uzsvērt, ka Indonēzijas valdība 2019. gada vidū paziņoja par niķeļa eksporta aizliegumu, sākot ar 2020. gadu. Šis paziņojums izraisīja šī materiāla cenu svārstību pieaugumu.

Niķeļa cenas grafiks

Konflikta uzliesmojums Ukrainā sadārdzināja cenu līdz nepieredzētam līmenim, tikai 10 dienu laikā dubultojot tā vērtību līdz aptuveni 45 000 USD par unci. 2022. gada 8. martā kāpums bija tāds (sesijas laikā sasniedza 100 000 USD), ka Londonas metālu biržai nācās uz laiku apturēt tirdzniecību.

Vēl viens veids, kā ieguldīt niķelī, ir to darīt ar uzņēmumu starpniecību, kas darbojas mūs interesējošajā metāla nozarē. Otrs lielākais niķeļa ražotājs pasaulē ir Brazīlijas uzņēmums Vale, tas ražo arī citus minerālus, piemēram, varu vai mangānu. Uzņēmuma darbības diversifikācija nozīmē, ka korelācija starp niķeļa un uzņēmuma akciju cenas attīstību ir tikai daļēja.

Valve cenas grafiks

Ieguldījumi uzņēmumos ir saistīti ar vairākiem riskiem. Konkrētajā Vale gadījumā uzņēmums pēdējos gados piedzīvojis divas nopietnas katastrofālas.

Marianas dambja sabrukums 2015. gadā un Brumadinho dambja sabrukums 2019. gadā. Šī otrā negadījuma rezultātā īsā laika periodā uzņēmums zaudēja licenci darboties 8 dambju projektos Brazīlijā un tā akcijas zaudēja gandrīz 25%.

Grafikā redzams, ka Vale akciju cena veido trijstūra formācijas modeli, kas signalizē par lejupslīdi, tāpēc ir ļoti svarīgi noskaidrot, vai cena koriģēsies pretestības virzienā vai caursitīs cenas atbalstu uz nākamo līmeni, kas atrodas pie 12 eiro par akciju.

Alumīnijs 

Pateicoties pielietojamības daudzveidībai, pieejamībai un zemajām cenām, alumīnijs ir viens no svarīgākajiem industriālajiem metāliem, to izmanto elektropārvades līnijās, daudzstāvu ēku būvniecībā, logu rāmju ražošanā, elektronikā, dažādās iekārtās, kuģu būvniecībā, gaisa kuģu būvniecībā, vilcienu sliežu komponentēs, kā arī transportlīdzekļu ražošanā u.c.

Tas nozīmē, ka šī metāla korelācija ar patēriņa preču, būvniecības un mašīnbūves sektoriem ir ļoti izteikta, tāpēc jebkuras izmaiņas šajās nozarēs var būtiski atspoguļoties alumīnija tirgus cenā.

Alumīnija cenu tirgū nosaka pieprasījums un piedāvājums. Ražošanas ziņā Ķīna ir neapstrīdams līderis, saražojot 56% no kopējā tirgus apjoma, otrā ir Indija ar 5.78% un Krievija ar 5.63%. Tiek prognozēts, ka alumīnija patēriņš pasaulē augs no 64.2 milj. t. 2021. gadā, līdz 78.4 milj. t. 2029. gadā - patēriņam pieaugot par vidēji 3.6% gadā.

Analītiķi ir arī pauduši viedokli, ka pieaugot alumīnija patēriņam, tā noliktavu rezerves varētu pietikt līdz 2025. gadam. Tas attiecīgi rada riskus, ka pieaugot pieprasījumam pēc alumīnija atsevišķos sektoros, tas varētu radīt deficītu, ietekmējot alumīnija cenu tirgū.  

Otrs riska faktors ir saistīts ar Ķīnu, kura neapstrīdami dominē šajā tirgū. Šāda viena spēlētāja dominance un jebkādas politikas izmaiņas attiecībā uz ārējo tirdzniecību, piemēram, Ķīnai ieņemot protekcionistisku politiku attiecībā uz alumīnija eksportu, var potenciāli celt alumīniju cenu globālajos metālu tirgos.

Kā jau tika minēts iepriekš, ir dažādi veidi kā ieguldīt metālu tirgū. Un viens no minētajiem risinājumiem ir investīcijas akciju tirgū. Zemāk ir atrodams Century Aluminium akciju cenas grafiks, kurā ir redzama zināma pozitīva korelācija starp alumīnija cenas kāpumu un izmaiņām uzņēmuma akciju cenā.

Grafikā zemāk varam redzēt, ka pēdējo divu gadu laikā alumīnija cena ir uzrādījusi augšu vērstu cenas tendenci, cenas maksimumu sasniedzot 2021. gada oktobrī un pēc tam palielinoties 2022. gada marta pirmajās dienās, lai gan pēc tam tika reģistrēts neliels kritums. Kopš gada sākuma, 2022. gada 11. martā, cena piedzīvoja kritumu, samazinoties par vairāk nekā 25%.

Kā varam novērot augstāk redzamajā grafikā, pastāv liela sakarība starp alumīnija cenas attīstību (atspoguļota iepriekšējā grafikā) un Century Aluminium akciju darbību. To var skaidri redzēt lielajās augošajās cenas svecēs, kas virzās uz mūsu uzzīmētā trīsstūra virsotni. Pēc tam, tāpat kā alumīnija gadījumā, uzņēmuma cena samazinās un svārstījās aplitūdā no 6,50 līdz 12 dolāriem.

Varš

Varš ir sarkanīgi oranžs materiāls, kam piemīt metālisks spīdumu un to raksturo tas, ka tas ir viens no labākajiem elektrības vadītājiem. Ņemot vērā šīs īpašības un tā plastiskumu, varš ir visplašāk izmantotais materiāls elektrisko kabeļu un citu elektronisko komponentu ražošanā - lielākais vara patērētājs pasaulē ir Ķīna.

Varš ir ārkārtīgi svarīgs metāls mūsdienu globālajā tirgū. Ņemot vērā, ka tam ir lieliskas elektrības un siltuma vadītāja īpašības, to plaši izmanto elektronikas un celtniecības nozarēs. Čīle ir lielākais vara ražotājs pasaulē, 2019. gadā tā saražoja 28% no kopējā, globālā vara apjoma. Svarīgi, kaut arī mazāki spēlētāji ir Peru, Ķīna un ASV.

Kas ietekmē vara cenu?

Ņemot vērā, ka varš tiek plaši izmantots elektronikas, telekomunikāijas, kā arī celtniecības sektoros, tā cena lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās izaugsmes, pieprasījuma un ražošanas apjoma konkrētajos sektoros. Šī metāla cena bieži tiek uzskatīta par indikatoru ekonomikas stāvoklim un ekonomikas tendencēm.

Attīstības valstu tirgi ir ārkārtīgi atkarīgi no šī metāla un tās cenas globālajos tirgos, tas tāpēc, ka attīstības valstīm ir pieaugoša vajadzība pēc jaunu mājokļu, infrastruktūras būvniecības, kā arī elektronikas un telekomunikāciju infrastruktūras izveides. Tieši tāpēc ekonomiskā situācija attīstības valstīs, var attiecīgi palielināt vai samazināt pieprasījumu pēc šī metāla, kas var potenciāli ietekmēt vara cenu globālajā tirgū.

60% no kopējā saražotā vara apjoma tiek izmantoti elektronikas un elektronisko komponenšu ražošanā, 24% būvniecības un 8% transporta sektorā.

Grafikā augstāk varam redzēt vara cenas attīstības tendenci un kopš 2020. gada marta līdz 2021. gada maijam, kad tika sasniegts cenas pretestības līmenis pie 470 USD. Tiesa šis līmenis tika caursists jau marta otrajā nedēļā, turpinoties karam Ukrainā.

Cinks

Cinks ir zilganpelēks, amfotērs metāls un to galvenokārt lieto pārklājumiem (cinkošanai), sakausējumiem (misiņš) un baterijām. Aptuveni 50% no saražotā cinka apjoma izmanto dažādu metālu galvanizācijai - jeb to pārklāšanai ar cinku, lai metālu pasargātu no erozijas un ārējās vides ietekmes.

Cinka patēriņš 2020. gadā bija aptuveni 13.2 milj. t. Ķīna bija lielākais ražotājs ar 4,3 milj. t., tai sekoja Peru ar 1,4 milj. t. un Austrālija ar 1,3 milj. t.

Cinka patēriņš pasaulē kopš 2012. gada ir saglabājies stabils un uzrādījis nelielu pieaugumu, 2019. gadā sasniedzot 13,7 milj. t. 

Tiesa attiecībā pret 2020. gadu, kuru raksturo Covid-19 krīzes sākums un vispārēja nenoteiktība globālajos tirgos, cinka patēriņš nedaudz samazinājās, kopumā patērējot 13.2 milj. t. Grafikā zemāk arī varam redzēt, ka pieaugot pieprasījumam pēc metāla, tā cena 2021. gadā turpināja pieaugt un 2022. gadā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tika sasniegti jauni cenas maksimumi.

Vēl viens veids, kā ieguldīt cinkā, ir to darīt, ieguldot tāda uzņēmuma akcijās, kā Toho cinks.

Šī uzņēmuma grafiks liecina, ka pastāv liela korelācija starp cinka cenas attīstību un uzņēmuma Toho Zinc cenu. Tehniskajā analīzē redzams, ka no 2018. gada vidus līdz 2020. gada maijam akcijas būtiski samazinājās, nokrītot līdz 1200 USD atzīmei. No šī cenas līmeņa cena atlēca, spējot pārvarēt pretestību, bet 2023. gada martā atkal samazinājās, nokrītot zem atbalsta līmeņa, līdz atkal sasniedza 1200 USD atzīmi.

Svins

Svins ir toksisks smagais metāls, zili pelēkā krāsā ar relatīvi labu korozijas izturību un zemu kušanas temperatūru. Aptuveni 80% no kopējā svina patēriņa tiek izmantoti automobiļu rūpniecībā, svina-skābes akumulatoru ražošanā. To izmanto arī bateriju un munīcijas ražošanā.

Svina saražotais apjoms 2020. gadā samazinājās par 5.2%, līdz 4.5 milj. t. Ķīna ir lielākais svina ražotājs ar 2.1 milj. t. tai seko Austrālija ar 0.43 milj. t. un Peru ar 0.29 milj. t.

Tomēr, lai svinu izmantotu, to ir nepieciešams rafinēt (attīrīt no piemaisījumiem). Visā pasaulē tika saražoti 11.32 milj. t. rafinētā svina, Ķīna bija lielākais ražotājs ar 5.1 milj. t., tai sekoja ASV ar 1.17 milj. t. un Dienvidkoreja ar 0.8 milj. t. 

Attiecībā uz lielākajiem patērētājiem, Ķīna ieņēma pirmo vietu, tai sekoja ASV un Indija.

Tiek, kuri vel nav pazīstami ar uzņēmumu Glencore, tiem der zināt, ka tas ir Šveicē bāzēts multinacionāls uzņēmums. Glencore tiek uzskatīts par pasaulē vadošo privāto uzņēmumu, kurš nodarbojas ar izejvielu un pārtikas pārdošanu un ražošanu.

Uzņēmums kontrolē aptuveni 60% no pasaules cinka, 50% vara, 45% svina un 38% alumīnija tirgus. Ieguldījumi Glencore ir sinonīms ieguldījumiem stratēģiskajos metālos. Turklāt uzņēmums kontrolē apmēram 25% no pasaules miežu, saulespuķu un rapšu, un 10% kviešu sēklu tirgus.

Akciju cenas kustībai ir zināma korelācija ar svina cenas izmaiņām. Tomēr uzņēmumu ietekmē arī citi tirgus faktori, kas var ietekmēt akciju cenas attīstību. 

Grafikā augstāk mēs varam redzēt izteiktu akciju cenas pieaugumu, kas sākās 2020. gada novembra mēnesī. Akciju cenas lēcienu būtiski ietekmēja Krievijas iebrukums Ukrainā. Jāņem vērā, ka šī valsts ir viena no lielākajām graudu ražotājām un karš ir būtiski apgrūtinājis piekļuvi tādiem produktiem kā saulespuķu eļļa, kas, šķiet ir ietekmējis Glencore akciju cenu.

Kā redzams augstāk esošajā grafikā, mēs redzam augošu cenas kanālu, kas attīstījās no 2020. gada sākuma līdz 2022. gada beigām. No šī augstākā līmeņa cena sāka krist, un to sasniedza 421 USD atbalstu. 2023. gada martā cena nonāca sānu kanālā, kurā cena turpina virzīties arī šobrīd.

Galavārds

Ieguldījumi metālos var būt labs alternatīvo ieguldījumu veids, lai papildinātu savu ieguldījumu portfeli un pasargātu to no potenciālajiem tirgus riskiem. Piemēram, metālu cenas nav tik jutīgas pret makroekonomiskajām izmaiņām, kā piemēram akciju tirgus gadījumā. Turklāt metāli var būt labs instruments, lai nodrošinātos pret inflācijas riskiem.

Svarīgi arī atcerēties, ka metālu tirgus ir decentralizēts, tāpēc izvēloties noteiktu produktu tirdzniecībai, viena metāla cena dažādos instrumentos var atšķirties, piemēram, fjūčeru jeb nākotnes līgumu gadījumā u.tt.

Tāpēc pirms sākt tirgot, vai izvēlēties konkrētu metālu savam ieguldījumu portfelim, ir jāiepazīst produkts un pats tirgus - vislabāk to izdarīt ir demo (mācību) tirdzniecības kontā.

Metālos var ieguldīt dažādos veidos, piemēram, izvēloties tirgot fjūčeru līgumus vai fjūčeru līgumu CFD. Ja domājat par reāliem ieguldījumiem, tad varat ieguldīt fiziskajā aktīvā, iegādājoties zelta vai sudraba stieņus, kuri kā “droša patvēruma” aktīvs potenciāli var palīdzēt tirgus nenoteiktības uz krīzes apstākļos.

Vienmēr pastāv iespēja arī ieguldīt uzņēmumu reālajās akcijās - uzņēmumu, kuri darbojās konkrētajā sektorā, piemēram, kalnrūpniecība, metālu pārstrāde, produktu ražošana, izplatīšana u.tt. 

Ja šķiet par sarežģītu vai riskantu veikt ieguldījumus vienā uzņēmumā, ar biržā tirgoto fondu palīdzību ir iespēja investēt visā kalnrūpniecības sektorā, noteikta veida metālu ražojošajos uzņēmumos, konkrētu reģionu uzņēmumos, dažāda veida sektoru indeksos u.tt. 

Varianti patiešām ir daudz un dažādi, vienīgi no jums paša ir atkarīgs, cik augstu risku esat gatavs uzņemties, un kāds ieguldījumu veids ir piemērotāks jūsu ieguldījumu portfelim vai veicot tirdzniecību īstermiņā.

Cita noderīga informācija

• Kā izvēlēties sev atbilstošāko brokeri investīcijām?
• Brent un WTI naftas tirdzniecība;
• 11 akciju tirgus sektori, kuriem pievērst uzmanību;
• Biržu tirdzniecības sesijas.

Par Admiral Markets

Admiral Markets ir vairākkārtējs starptautisku apbalvojumu ieguvējs, globāli regulēts Forex un CFD brokeris, kas piedāvā tirdzniecību ar vairāk nekā 8000 finanšu instrumentiem, izmantojot pasaulē populārākās tirdzniecības programmas MetaTrader 4 un MetaTrader 5. Sāc tirgot jau šodien!

Atruna: Sniegtie dati satur papildu informāciju attiecībā uz analīzi, prognozēm vai citiem datiem vai informāciju (turpmāk "analīzi"), kas publiskota Admiral Markets mājaslapā. Pirms investīciju lēmumu pieņemšanas, lūdzu, ņemiet vērā, ka:

• Analītika publicēta tikai informatīviem mērķiem un nav uzskatāma par personīgu piedāvājumu, ieteikumu vai aicinājumu pirkt vai pārdot kādu no finanšu instrumentiem.
• Jebkuru investīciju lēmumu klients veic pats. Admiral Markets nav uzskatāms par atbildīgu jebkuru zaudējumu gadījumā, neskatoties uz to, vai lēmums ir vai nav balstīts uz analītiku.
• Jebkuru šādu analītiku sagatavo neatkarīgs analītiķis (turpmāk "Autors"), balstoties uz personīgo viedokli.
• Lai nodrošinātu klienta interešu aizstāvību, Admiral Markets apstiprinājusi attiecīgas iekšējās procedūras, lai novērstu un pārvaldītu interešu konfliktus.
• Lai nodrošinātu analītikas avotu uzticamību, tiek izmantoti visi iespējamie saprātīgie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka visi analītikas avoti ir uzticami un visa informācija ir pilnīga, Admiral Markets negarantē šādas analītikas pareizību vai pilnību. Jebkuri minētie skaitļi, saistīti ar pagātnes rezultātiem, un nav attiecināmi uz nākotnes rezultātiem.
• Analītikas rezultāti nav uztverami kā garantija no Admiral Markets puses, ka klientam būtu jāgūst peļņa no šīm stratēģijām vai ar tām saistītie zaudējumi būtu ierobežoti.
• Jebkurš vēsturisks sniegums, kas norādīts šajā publikācijā, nav uzskatāms kā garantija no Admiral Markets puses jebkādam nākotnes cenu kustībām tirgū. Finanšu instrumenta vērtība var gan pieaugt, gan sarukt un šīs vērtības saglabāšana netiek garantēta.
• Analītikā iekļautās prognozes var tikt pakļautas papildus maksai, nodokļiem vai citām izmaksām, atkarībā no publikācijas. Admiral Markets sniegto pakalpojumu izcenojumi ir publiski pieejami Admiral Markets mājaslapā.

Finanšu instrumenti, kuru tirdzniecībā tiek izmantots kredītplecs (tajā skaitā cenu starpības līgumi) ir spekulatīvas dabas un var radīt gan peļņu, gan zaudējumus. Pirms investīciju lēmumu pieņemšanas, aicinām konsultēties ar neatkarīgu finanšu padomnieku, lai pārliecinātos, ka izprotat saistītos riskus!