Viss par investīcijām zeltā un zelta tirdzniecību

Zelts pasaulē vienmēr ir bijis augstu novērtēts tā vērtības, ierobežotā apjoma un bagātās vēstures dēļ. Salīdzinot ar papīra naudu, monētām un citu veidu aktīviem, zelts vienmēr ir saglabājis savu vērtību un uzticamību, kļūstot par īpaši iecienītu aktīvu savas bagātības nodošanai nākamajām paaudzēm.

Lai gan zeltu plaši izmanto juvelierizstrādājumos un dažādās nozarē, piemēram, telefonu, datoru un citu elektronisko preču ražošanā, ekonomiskās nenoteiktības laikā tas pievērš gan investoru, gan investīciju fondu un pat valstu centrālo banku uzmanību. Patiesībā, tieši ekonomiskās un politiskās nenoteiktības apstākļos zelta cena visbiežāk pieaug, jo investori to izvēlas, kā "droša patvēruma" aktīvu (safe-haven asset) savam kapitālam.

Laika posms no 2000. līdz 2011. gadam bija ārkārtīgi veiksmīgs, zelta kumulatīvajai atdevei sasniedzot aptuveni 441%. Pavisam nesen Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā, 2020. gada 7. augustā, zelta cena sasniedza vēsturiski augstāko līmeni t.i. aptuveni 2074 USD par unci, turklāt šis līmenis tika sasniegts arī 2022. gada martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Veidi ieguldījumiem zeltā

Pamatā pastāv pieci veidi, ieguldījumiem zeltā:

Investīcijas zeltā un zelta tirdzniecība - kas ietekmē zelta cenu?

Zelta cenu ietekmē vairāki faktori un laika gaitā tie var mainīties. Lūk, daži no būtiskākajiem:

• Ģeopolitiskie notikumi: pasaules ekonomikas grūtību laikā zelta vērtība visbiežāk pieaug, jo šādās situācijās investori parasti meklē iespējami drošākos aktīvus, kur noguldīt savu kapitālu, lai "pārziemotu" garākus vai īsākus nenoteiktības periodus tirgū. Zelts tiek uzskatīts par "drošā patvēruma" aktīvu ekonomisko, finanšu vai politisko krīžu laikā. To uzskatāmi apliecina gan COVID-19 krīze pasaulē, gan iepriekšējās ekonomiskās un finanšu krīzes.
• Procentu likmes: lielākā daļa investoru un treideru finanšu tirgos meklē iespējas "likt savam kapitālam strādāt". Pieaugot procentu likmēm, investīcijas zeltā visbiežāk (bet ne vienmēr) zaudē savu pievilcību, jo investori var gūt lielāku peļņu no pieaugošām procentu likmēm citos aktīvos, piemēram, valūtās un obligācijās.
• Globālie ekonomiskie dati: ņemot vērā, ka zeltu uzskata par drošā patvēruma aktīvu, jebkādas būtiskas izmaiņas pasaules ekonomiskajos datos var ietekmēt pieprasījumu pēc zelta. Piemēram, ja globālā ekonomika neaug tik ātri, cik investori to gribētu, tirgos var rasties bailes par ekonomikas palēnināšanos, kas motivētu investorus pārtraukt savas riskantākās investīcijas un izvēlēties drošā patvēruma aktīvus, piemēram, zeltu.
• ASV dolāra valūtas kursa svārstības var būtiski ietekmēt zelta cenu. Iemesls? Zelts ir denominēts ASV dolāros. Ja ASV dolāra vērtība krīt, tad zelta cena pieaug un otrādāk.

Daži svarīgi atskaites punkti no vēstures

Zelts ir viena no senākajām valūtām zināmajā cilvēces vēsturē. Zelts izsenis ir bijis ārkārtīgi svarīgs pīlārs globālajā valūtu tirgū, līdz1971. gadā ASV prezidents Ričards Niksons pielika punktu zelta standartam.

1871. gads

Pēc Vācijas iniciatīvas zelts oficiāli ienāca starptautiskajā monetārajā sistēmā, ieviešot tā dēvēto "zelta standartu".

1929. gada krahs

Tādas valstis kā Apvienotā Karaliste un Skandināvijas valstis atteicās no šīs sistēmas 1929. gadā. Savukārt Amerikas Savienoto Valstu toreizējais prezidents Franklins D. Rūzvelts pieņēma likumu (Executive Order 6102), kas aizliedza iegādāties un turēt zeltu.

1944. gads

Zelta standarts savu īsto formu ieguva pēc Bretonvudsas vienošanās panākšanas, kad tika izveidota jauna pasaules ekonomiskā kārtība, kas nostiprināja ASV dolāru kā pasaules rezerves valūtu. Dolārs bija piesaistīts zeltam par 35 USD par unci.

1971. gads

Augošās inflācijas rezultātā, prezidents Ričards Niksons 1971. gada 15. augustā atsauca ASV no zelta standartu, kas ieviesa būtiskas ekonomiskās pārmaiņas, dramatiski ietekmējot zelta cenu visā pasaulē.

1980. gads

1980. gada 21. janvārī zelta cena strauji pieauga no 35 USD līdz 850 USD par unci (jeb USD 2398,21, ņemot vērā inflāciju).

2008. gads

Ņemot vērā globālo finanšu krīzi, zelta cena pieauga no 700 USD līdz 1924 USD, kas tika sasniegti 2011. gada beigās.

2020. gads

Ņemot vērā globālo pandēmiju, 2020. gada 7. augustā zelta cena sasniedza 2074 USD par unci. Kas ir tuvu tam līmenim, kuru cenas sasniedza pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā.

Kā tirgot zeltu vietnē MetaTrader

Kā iegādāties zeltu 4 vienkāršos soļos 

Ar Admiral Markets jums ir iespēja iegādāties zelta ražotāju akcijas, ETF un zelta un zelta fjūčeru līgumus.           

Lai atvērtu darījumu:

• Atver  kontu pie Admiral Markets, lai piekļūtu savam Dashboard kontam; 
• Noklikšķini uz “Tirgot”, lai atvērtu MetaTrader WebTrader platformu, vai lejupielādē tirdzniecības programmu, lai sāktu tirdzniecību demo vai reālajā tirdzniecības kontā; 
• Atrodi vēlamo simbolu (piemēram GOLD) savā “Tirgus apskats” logā apakšā un ieveic attiecīgo simbolu grafika sadaļā; 
• Izmanto viena klikšķa tirdzniecību vai arī atver darījuma izpildes logu, lai ievadītu visus nepieciešamos darījuma izpildes norādījumus. 

Reālā tirdzniecības konta atvēršanai, vienkārši noklikšķini uz zemāk redzamā banera.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cita noderīga informācija

• Izejvielu tirdzniecība
• Akciju tirdzniecība
• Forex tirdzniecība
• Obligāciju tirdzniecība

Par Admiral Markets

Admiral Markets ir vairākkārtējs starptautisku apbalvojumu ieguvējs, globāli regulēts Forex un CFD brokeris, kas piedāvā tirdzniecību ar vairāk kā 8000 finanšu instrumentiem, izmantojot pasaulē populārākās tirdzniecības platformas MetaTrader 4 un MetaTrader 5. Sāc tirgot jau šodien!

Atruna: Sniegtie dati satur papildu informāciju attiecībā uz analīzi, prognozēm vai citiem datiem vai informāciju (turpmāk "analīzi"), kas publiskota Admiral Markets mājaslapā. Pirms investīciju lēmumu pieņemšanas, lūdzu, ņemiet vērā, ka:

1. Analītika publicēta tikai informatīviem mērķiem un nav uzskatāma par personīgu piedāvājumu, ieteikumu vai aicinājumu pirkt vai pārdot kādu no finanšu instrumentiem.
2. Jebkuru investīciju lēmumu klients veic pats. Admiral Markets nav uzskatāms par atbildīgu jebkuru zaudējumu gadījumā, neskatoties uz to, vai lēmums ir vai nav balstīts uz analītiku.
3. Jebkuru šādu analītiku sagatavo neatkarīgs analītiķis (turpmāk "Autors"), balstoties uz personīgo viedokli.
4. Lai nodrošinātu klienta interešu aizstāvību, Admiral Markets apstiprinājusi attiecīgas iekšējās procedūras, lai novērstu un pārvaldītu interešu konfliktus.
5. Lai nodrošinātu analītikas avotu uzticamību, tiek izmantoti visi iespējamie saprātīgie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka visi analītikas avoti ir uzticami un visa informācija ir pilnīga, Admiral Markets negarantē šādas analītikas pareizību vai pilnību. Jebkuri minētie skaitļi, saistīti ar pagātnes rezultātiem, un nav attiecināmi uz nākotnes rezultātiem.
6. Analītikas rezultāti nav uztverami kā garantija no Admiral Markets puses, ka klientam būtu jāgūst peļņa no šīm stratēģijām vai ar tām saistītie zaudējumi būtu ierobežoti.
7. Jebkurš vēsturisks sniegums, kas norādīts šajā publikācijā, nav uzskatāms kā garantija no Admiral Markets puses jebkādam nākotnes cenu kustībām tirgū. Finanšu instrumenta vērtība var gan pieaugt, gan sarukt un šīs vērtības saglabāšana netiek garantēta.
8. Analītikā iekļautās prognozes var tikt pakļautas papildus maksai, nodokļiem vai citām izmaksām, atkarībā no publikācijas. Admiral Markets sniegto pakalpojumu izcenojumi ir publiski pieejami Admiral Markets mājaslapā.

Finanšu instrumenti, kuru tirdzniecībā tiek izmantots kredītplecs (tajā skaitā cenu starpības līgumi) ir spekulatīvas dabas un var radīt gan peļņu, gan zaudējumus. Pirms investīciju lēmumu pieņemšanas, aicinām konsultēties ar neatkarīgu finanšu padomnieku, lai pārliecinātos, ka izprotat saistītos riskus!