FED uzmanība inflācijai ceturtajā ceturksnī
Treideriem un investoriem, kuri cerēja uz Federālo rezervju sistēmas (FOMC) politikas maiņu ceturtajā ceturksnī, iespējams, nāksies pagaidīt krietni ilgāk.
Vakar Federālo rezervju pārstāvis Kristofers J. Vallers pauda, ka “nesen esmu lasījis dažas spekulācijas medijos, ka bažas par finanšu stabilitāti, iespējams, varētu likt FOMC palēnināt likmju paaugstināšanas tempu vai pat apturēt to celšanu agrāk nekā prognozēts. Ļaujiet man skaidri pateikt, es šādu scenāriju neapsveru un neuzskatu par ļoti iespējamu.”
Viņš arī savā komentārā lika noprast, ka FED pārstāvji kopumā nepiekrīt izskanējušajām spekulācijām.
Bažas par mājokļu tirgu
Kopumā inflācija šobrīd ir lielākais FED izaicinājums, un kā ir likuši noprast centrālās bankas pārstāvji, procentu likmju celšana turpināsies arī 2023. gadā, pat neraugoties, ka pastāv bažas par mājokļu tirgus kritumu.
Šobrīd mājokļu pieejamība un piedāvājums ir audzis, jo strauji augot procentu likmēm pieprasījums pēc jaunu māju iegādes samazinās. Bankas pārstāvis arī norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā ir mazinājies arī mājokļu cenu pieaugums, tam nokrītot zem 10 procentiem, salīdzinājumā ar 20 procentu cenu kāpumu 12 mēnešos.
No bankas pārstāvja paustā, korekcija mājokļu tirgū varētu notikt pakāpeniski, tomēr viņš neizslēdza daudz lielāka pieprasījuma un mājokļu cenu krituma iespējamību pirms tirgus normalizēšanās.
Kristofers J. Vallers arī pauda, ka “procentu likmju paaugstināšanai vajadzētu palīdzēt samazināt pieprasījumu un inflāciju arī citās nozarēs. Tātad nozarēs pieprasījumam saglabājoties mērenam, tam FED ieskatā vajadzētu palīdzēt samazināt inflāciju līdz bankas noteiktajam 2 procentu mērķim.”
Tas nozīmē, ka visās tautsaimniecības nozarēs, ne tikai mājokļu jomā, būs jāsasniedz cenu samazinājums, pirms tiek sasniegta mērķa inflācija 2 procentu apmērā.
Plašāka izaugsme tiek uzskatīta par “pieticīgu, bet zem tendences”
ASV ekonomika pirmajā pusgadā iekļuva tehniskajā recesijā, tomēr raugoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem, bankas pārstāvis Kristofers J. Vallers otrajā pusgadā prognozē pieticīgu ekonomikas pieaugumu.
ASV ekonomika 2021. gada ceturtajā ceturksnī pieauga par attiecīgi 6,9 procentiem un trešajā ceturksnī – par 2,3 procentiem. Prognoze šim gadam liecina, ka zemākā IKP izaugsmes tendence trešajam ceturksnim varētu būt no diapazonā 0 līdz 2,3 procentiem un no 0 līdz 6,9 procentiem gada griezumā.
Saprotams, ka šis tvērums ir pārāk plašs, tāpēc tirgi noteikti uzmanību pievērsīs 27. oktobrī, Ekonomiskās analīzes biroja publicētajam ziņojumam par IKP.
Viens ir skaidrs, ja ASV izaugsme gada otrajā pusē saglabāsies negatīva, Federālajai Rezervju sistēmai varētu nākties to ņemt vērā, pieņemot turpmākos lēmumus par procentu likmju paaugstināšanas apmēru un tempu, kas pēdējos mēnešos ir bijis paaugstinājums par 0,75 procentiem.
Pozitīvi ir tas, ka ASV darba tirgus ir bijis noturīgs. Pagājušās nedēļas ADP nodarbinātības ziņojums parādīja, ka uzņēmumi septembrī pievienoja 208 000 darba vietu. ISM pakalpojumu indekss septembrī stabili saglabājas izaugsmes teritorijā - t.i. 56.7 līmenī, bet ASV ražošanas sektorā ir vērojamas vājās vietas, kas 3. ceturkšņa beigās zaudējot darbavietas.
Atceries, ka lielu daļu no svarīgākajiem notikumiem un paziņojumiem vienmēr varēsi atrast Admirals ekonomisko ziņu kalendārā.
Gadījumā, ja meklē iespēju apgūt tirgus un papildināt savas zināšanas, droši pievienojies mums Admirals rīkotajos vebināros! Tiem vari bez maksas reģistrēties noklikšķinot uz banera zemāk.
Informācija par materiālu:
Šis materiāls nesatur un nav jāuztver kā tāds, kas satur ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu ieteikumus, piedāvājumu vai aicinājumu veikt jebkādus darījumus ar finanšu instrumentiem. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šāda analīze nav uzticams pašreizējās vai turpmākās tirgus darbības rādītājs, jo laika gaitā tirgus apstākļi var mainīties. Pirms jebkādu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas, jums vajadzētu lūgt padomu neatkarīgiem finanšu konsultantiem, lai pārliecinātos, ka izprotat riskus.
