Zelta pieprasījums pieaudzis par 42%. Kāpēc centrālās bankas palielina zelta rezerves?
Oktobris 29, 2018 11:59
Kopš 2010. gada centrālās bankas visā pasaulē no zelta pārdevējiem kļuvušas par tā pircējiem. Patiesībā pēc World Gold Council (WGC) datiem zelta pieprasījums 2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, pieaudzis par 42%.
Tātad kuras valstis palielina savas zelta rezerves un kāpēc?
Droši mēs to zināt nevaram, taču ir zināma statistika, kas šķiet visai interesanta.
Piemēram, Krievijas centrālā banka ir bijusi lielākais zelta pircējs pēdējos sešus gadus. Tādējādi tās rezerves 2017. gadā sasniegušas 224 tonnas, nobīdot Ķīnu no piektās vietas pasaulē lielāko zelta rezervju turētāju sarakstā.
Tikmēr Ungārijas centrālā banka paziņojusi, ka valsts palielinājusi savas zelta rezerves līdz 31.5 tonnām. Kā iemesls tika minēta valsts labklājības augstākas drošības nodrošināšana un risku samazināšana.
Savukārt 2018. gada 19. aprīlī Turcija pieprasījusi 220 tonnu savu zelta rezervju izņemšanu no ASV Federālās Rezervju Sistēmas un pārvietojusi tās atpakaļ mājās. Līdzīgus pieprasījumus veikušas citas valstis, tajā skaitā:
- Vācija
- Nīderlande
- Austrija
- Beļģija
- Krievija
- Ķīna
- Azerbaidžāna.
Kāpēc tik daudzas valstis vēlas saņemt savu zeltu atpakaļ?
Ja runājam par iemesliem – kāpēc tik daudzas valstis pieprasa atpakaļ savas zelta rezerves – tas ir interesants jautājums, uz kuru atbildes var būt vairākas. Viena teorija ir, ka valstis visā pasaulē cenšas izvairīties no ASV dolāra šobrīd notiekošo tirdzniecības karu, muitas nodevu un neskaidrās politikas dēļ.
Arī Krievija un Ķīna cenšas iegūt atbalstu no citām valstīm jaunas ar zeltu nodrošinātas valūtas izveidē, kas ASV dolāram atņemtu pasaules rezervju valūtas statusu. Galu galā rezervju valūtas statuss nav mūžīgs, tas redzams arī grafikā zemāk:
