Naftas cenas un spriedze Tuvajos Austrumos

Ņemot vērā, ka paaugstinātās procentu likmes un augstā inflācija jau ir atstājušas savu ietekmi uz pasaules ekonomiku, konflikts Tuvajos Austrumos, kas izcēlās pagājušās nedēļas sestdienā, iespējams, būs vēl viens problēmjautājums, ar kuru politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem visā pasaulē nāksies rēķināties, atsaucoties uz naftas cenām. 

Ģeostratēģiskās norises Izraēlā lika naftas cenām 9. oktobrī pieaugt par gandrīz 4%, izraisot diskusijas par enerģijas cenu nākotni ilgstoša konflikta gadījumā, kas cita starpā varētu arī atstāt zināmu ietekmi uz monetārās politikas lēmumiem daudzās pasaules valstīs. Lai gan pēdējo trīs dienu laikā cenas kritās, finanšu tirgos joprojām ir vērojams uztraukums, sekojot līdzi notikumiem reģionā. 

Ja vēlies uzzināt, kādas ir tirgus analītiķu prognozes par naftas cenām, vienkārši turpini lasīt šo bloga rakstu.

Naftas cenas: naftas krīze un Jomkipuras karš 1973. gadā 

Levantas reģions pēdējo desmitgažu laikā ir bēdīgi slavens ar nerimstošo spriedzi. Lai gan pēdējais lielais konflikts notika 2006. gadā, ir bijuši vairāki zemākas intensitātes saspīlējumi, kas nav ļāvuši panākt stabilitāti reģionā. 

Jomkipuras karš izcēlās 1973. gadā. Konflikts sākās Jomkipuras dienā (6. oktobrī), kad vairāku arābu valstu militārie spēki šķērsoja Izraēlas robežu. Karš ilga divas nedēļas un piecas dienas, un divas tā laika lielvaras ASV un Padomju Savienība arī iesaistījās konfliktā, atbalstot savas puses sabiedrotos. Neraugoties uz kara smago norisi, Izraēlai toreiz izdevās veiksmīgi nosargāt savas teritorijas, uzvarot karā. 

1973. gada oktobrī Saūda Arābijas vadītā Arābu naftas eksportētājvalstu organizācija (OAPEC) paziņoja par naftas embargo pret valstīm, kuras atbalstīja Izraēlu. Embargo ilga sešus mēnešus, izraisot 1973. gada naftas krīzi. Tā rezultātā naftas cenas palielinājās pat par 300%.

Šis cenu lēciens daudzām valstīm lika pārorientēt atsevišķus sektorus, taupīt enerģiju, savukārt patēriņa pieprasījuma kritums atstāja negatīvu ietekmi uz ekonomiku izaugsmi. Daži ekonomisti norāda, ka 1973. gada naftas krīze bija galvenais faktors 1974. gada akciju tirgus krīzei. 

Vai gaidāma jauna naftas krīzi? 

Par šo spriest vēl ir pāragri. Ņemot vērā, ka tirgi ir piesardzīgi attiecībā uz turpmākajiem konflikta attīstības scenārijiem, pēc pirmdien fiksētā cenu lēciena par 4%, sekoja cenu kritums, kas bija vērojams otrdien, trešdien un attiecīgi arī ceturtdien (10.-12.oktobris).

Attiecībā uz naftas cenām, esošais konflikts Tuvajos Austrumos ir izdarījis būtisku spiedienu uz naftas cenām, ņemot vērā, ka Krievija un Saūda Arābija ir samazinājusi naftas ieguves apjomus. Abas valstis ir vienojušās, ka līdz 2023. gada beigām samazināt naftas ieguvi par 1,3 miljoniem barelu dienā, kas ir nedaudz vairāk nekā 1% no pasaules pieprasījuma. 11. oktobrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosināja, ka samazinājumi, visticamāk, turpināsies kā plānots, neskatoties uz tirgus bažām par jaunu naftas cenu kāpumu. Tomēr Saūda Arābija solīja turpināt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu cenu stabilitāti. 

Ņemot vērā, ka jēlnaftas piegādes nespēja nodrošināt globālo pieprasījumu, augustā ASV atviegloja naftas eksporta ierobežojumus Irānai, samazinot arī ASV naftas rezerves līdz rekordzemam līmenim. Saskaņā ar jaunāko Strategic Petroleum Reserve (SPR) ziņojumu, rezerves gandrīz ir sasniegušas zemāko līmeni 40 gados – t.i. 351,3 miljoni barelu. Reuters ziņojumā, atsaucoties uz American Petroleum Institute datiem, kas publicēti 12. oktobrī, ir teikts, ka ASV jēlnaftas rezerves pagājušajā nedēļā pieauga par 12,9 miljoniem barelu, kas bija ievērojami vairāk nekā prognozētais pieaugums par 500 000 barelu. 

Tikmēr Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) paaugstināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozi 2023. gadam, savā ziņojumā norādot, ka tas varētu sasniegt 2,3 miljonus barelu dienā (bpd). Tomēr IEA samazināja naftas pieprasījuma pieauguma reitingu 2024. gadam t.i. no 1 miljona bpd līdz 880 000 bpd. IEA analītiķi atzīmēja, naftas cenu kritums septembrī ir skaidrojams ar zemāku pieprasījumu tirgos. 

Ko saka analītiķi par naftas cenām? 

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paziņoja, ka ļoti rūpīgi uzraudzīs situāciju Izraēlā un Gazā, piebilstot, ka būtu pāragri spriest par konflikta ekonomisko ietekmi. SVF galvenais ekonomists Pjērs Gurinčas izteicās, ka naftas cenu pieaugums par 10%, samazinās naftas izlaidi 2024. gadā par 0,2%, palielinot globālo inflāciju par 0,4%. 

ING analītiķi uzsvēra Irānas potenciālo lomu konfliktā, savā ziņojumā paužot viedokli, ka: “Riska prēmija turpina mazināties, jo konflikts galvenokārt attiecas uz Izraēlu un Hamas. Ziņojumi, ka Irānas valdība bija pārsteigta par Hamas uzbrukumu, var arī mazināt bažas, ka ASV agresīvāk ieviesīs sankcijas pret Irānu, lai gan pēdējās dienās ir bijuši pretrunīgi ziņojumi par Irānas iesaistīšanos.”

ANZ Bank analītiķi ierosināja, ka "pieaugošajam ģeopolitiskajam riskam Tuvajos Austrumos būtu jāveicina naftas cenu pieaugumu... un varam sagaidīt lielāku tirgus volatilitāti jeb cenu svārstības." Credit Suisse enerģijas tirgus analītiķi atzīmēja, ka "riski naftas tirgos pieaug, jo konflikts reģionā var ietekmēt arī tuvējās naftas ražotājvalstis, piemēram, Irānu un Saūda Arābiju. 

Sadraudzības bankas ekonomisti uzsvēra Irānas, kā naftas ražotājvalsts lomu, un pret to iespējamo sankciju ietekmi. "Ja ASV sāks politiskajā retorikā vērsties pret Irānu, netiek izslēgts, ka tas atsauksies uz Irānas naftas eksports kritumu. Un tās ir mūsu lielākās bažas šobrīd, īpaši raugoties uz naftas tirgiem un šī konflikta kopējo ietekmi." Sadraudzības bankas analītiķi ir secinājuši, ka gadījumā, ja ASV virzīsies uz priekšu ar sankciju ieviešanu, Irānas naftas eksports varētu samazināties par 500 000 līdz 1 miljonam bpd. Šāds piegāžu ierobežojums varētu saasināt problēmas, īpaši raugoties kontekstā ar OPEC lēmumiem par naftas ieguves samazināšanu. 

Riska pārvaldība naftas tirdzniecībā 

Nafta ir viena no populārākajām izejvielām treideru vidū. Ekonomisko satricinājumu laikā treideri mēdz izvēlēties naftu saviem ieguldījumu portfeļiem. Tomēr, ņemot vērā, ka treideriem iesācējiem var nebūt pietiekamu zināšanu, lai identificētu pareizu laiku ieguldījumiem, sākumā vislabāk būtu laiku veltīt sevis izglītošanā. Un šeit resursu netrūkst, jo daudzi brokeri piedāvā dažādus materiālus, piemēram, pamācības, tīmekļa seminārus, vebinārus un rakstus, kas var palīdzēt paplašināt savas zināšanas par tirgiem. 

Vēl viens veids, kā samazināt riskus, tirgojot Brazīlijas reālus, ir izveidot riska pārvaldības plānu. Riska pārvaldība nenozīmē, ka jums ir jāizvairās no noteiktu finanšu instrumentu tirdzniecības, bet ietver īpašus automatizētus tirdzniecības rīkus un to izmantošanu, kad tirgus virzās pretēji jūsu atvērtajai pozīcijai. Zaudējumu apturēšanas (Stop loss) orderis ir populārs riska pārvaldības rīks, tomēr ir arī citi rīki, kas var pasargāt jūs un jūsu kapitālu. Lai pasargātu savu kapitālu un mazinātu stresus, pirms tirdzniecības uzsākšanas, ieguldi savā izglītībā. 

Atceries, ka lielu daļu no svarīgākajiem notikumiem un paziņojumiem vienmēr varēsi atrast Admirals ekonomisko ziņu kalendārā. Tomēr gadījumā, ja meklē iespēju apgūt tirgus un papildināt savas zināšanas, droši pievienojies mums Admirals rīkotajos vebināros! Tiem vari bez maksas reģistrēties noklikšķinot uz banera zemāk.

Šis materiāls nesatur un nav jāuztver kā tāds, kas satur ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu ieteikumus, piedāvājumu vai aicinājumu veikt jebkādus darījumus ar finanšu instrumentiem. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šāda analīze nav uzticams pašreizējās vai turpmākās tirgus darbības rādītājs, jo laika gaitā tirgus apstākļi var mainīties. Pirms jebkādu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas, jums vajadzētu lūgt padomu neatkarīgiem finanšu konsultantiem, lai pārliecinātos, ka izprotat riskus.