Tirgus pārskats - cik ilgstošs būs “lāču tirgus”?

Jūnijs 21, 2022 16:09

Galvenais jautājums investoriem un treideriem šobrīd ir, cik ilgstošs būs “lāču tirgus”, un kad oficiāli tiks apstiprināta ekonomiskā recesija?

Tirgus apstākļi šobrīd ir ļoti neparasti. No vienas puses, vienas no lielākajām pasaules ekonomikām, piemēram, ASV, Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija atveseļojas no Covid-19 radītās recesijas. No otras puses, tās saskaras ar vēl vienu risku ekonomiskajai lejupslīdei, kas ir saistīts ar augošo inflāciju. 

Jēlnaftas un dabasgāzes sektorā cenas turpina saglabāties augstas, pat neraugoties uz to, starptautiskās aviokompānijas turpina atgūties no dziļās krīzes, kura tika piedzīvota Covid-19 laikā. Vienlaikus apstākļus vēl sarežģītākus padara fakts, ka epidemioloģiskie ierobežojumi Ķīnā ir smagi skāruši globālās vērtību ķēdes, negatīvi ietekmējot rūpnieciskas ražošanas sektora uzņēmumu perspektīvu. 

Visas šīs pretrunas ir saistītas gan ar esošo Covid-19 situāciju, gan karu Ukrainā un tā radītajiem izkropļojumiem tirgos. Tiesa ir arī citi faktori, kas ir veicinājuši noskaņojuma pasliktināšanos akciju tirgos. 

Procentu likmju pieaugums  

Procentu likmes tiek celtas laikā, kad globālais parāda apjoms ir sasniedzis rekord augstus līmeņus. Viena no lielākajām bažām šobrīd ir saistīta ar faktu, ka pieaug parādu saistību nepildīšanas riski, kas ir pastiprinājušies laikā, kad ekonomiskā recesija ir kļuvusi par vienu no aktuālajiem tematiem. Ja inflācija turpinās saglabāties augsta, centrālajām bankām būs grūtības samazināt procentu likmju norādes, kas, iespējams, radīs problēmas saistībā ar parādu apmaksu gan biznesa, mājsaimniecību, gan valstu līmenī.  

Reaģējot uz bažām par globālo recesiju, Japānas banka (BoJ) pagājušajā nedēļā veica rekordlielu valsts parāda vērtspapīru iegādi, kopumā jau par 80,8 miljardiem USD. Kā saprast šo lēmumu? Ja reiz BoJ ir paudusi paziņojumu, ka tā ir pārliecināta par Japānas ekonomikas perspektīvu, tad ir iemesls uzskatīt, ka ekonomiskā izaugsme pēc Covid-19 ir vērtējama kā pozitīva. Bankas intervence šajā gadījumā varētu būt gan saistīta ar bankas centieniem novērst panikas veidošanos akciju un obligāciju tirgos, ar mērķi novērst to lejupslīdi. 

Ja raugāmies no ASV un Lielbritānijas pozīcijām, tad līdzšinējā stingrā pozīcija attiecībā uz monetārās politikas īstenotajiem pasākumiem šādu intervenci vienkārši nepieļauj, jo no tirgus perspektīvas tā varētu tikt tulkota kā nedrošība un nenoteiktība par politisko kursu – lai gan šādu scenāriju izslēgt nevaram. 

Stagflācijas riski 

Kopš 2008. gada finanšu kraha ASV, centrālās bankas ir piekopušas taktiku, kas saistīta ar nervozo tirgu nomierināšanu, veicot kvantitatīvo mīkstināšanu (QE) un pazeminot procentu likmes. Šie pasākumi gan nedarbotos iespējamās recesijas un stagflācijas risku apstākļos, jo tradicionālā monetārā politika vadītos pēc loģikas, kas prasa paaugstināt procentu likmes, lai kontrolētu inflāciju. 

Septiņdesmitajos gados jau tika piedzīvots stagflācijas periods, kad valdības bija spiestas paaugstināt procentu likmes, kas radīja vienu finanšu krīzi pēc otras. Vai mēs atkal sasniegsim šo stāvokli? Pēc Pasaules Bankas domām šodien situācija ir atšķirīga, jo USD ir spēcīgs un akciju tirgi ir spējīgāki un elastīgāki pielāgoties esošajai situācijai. Šeit gan pastāv līdzības tādā izpratnē, ka izejvielu cenas, īpaši jēlnaftas, saglabājas augstas. 

Viena iespēja ir tāda, ka pēc centrālo banku veiktajiem pasākumiem, inflācija galvenajās pasaules ekonomikās kādā brīdī samazināsies. Vēl viena cerība ir saistīta ar to, ka konflikts Ukrainā vēlams tuvā nākotnē beigsies. Viens vai otrs gadījums varētu ietekmēt esošo ekonomisko kursu un nepieļaut ekonomiskās recesijas vai stagflācijas iestāšanos. 

Tiesa šobrīd tā vien izskatās, ka ne viens, ne otrs scenārijs vismaz īstermiņā vai vidējā termiņā nerealizēsies, kas nozīmē, ka lāču noskaņojums tirgos turpinās saglabāties. 

Vai meklē iespēju apgūt tirgus un papildināt savas zināšanas? Pievienojies mums Admirals rīkotajos vebināros! Tiem vari bez maksas reģistrēties šeit

Informācija par materiālu:

Šis materiāls nesatur un nav jāuztver kā tāds, kas satur ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu ieteikumus, piedāvājumu vai aicinājumu veikt jebkādus darījumus ar finanšu instrumentiem. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šāda analīze nav uzticams pašreizējās vai turpmākās tirgus darbības rādītājs, jo laika gaitā tirgus apstākļi var mainīties. Pirms jebkādu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas, jums vajadzētu lūgt padomu neatkarīgiem finanšu konsultantiem, lai pārliecinātos, ka izprotat riskus.

Sarah Fenwick
Sarah Fenwick Finanšu tekstu autors

Sarah Fenwick savu karjeru sāka žurnālistikā un masu komunikācijā. Viņa ir strādājusi par korespondenti Šveices biržas ziņām un 15 gadus veidojusi rakstus par finansēm un ekonomiku.