Pamata informācija par tirdzniecību: Kas ir Eiropas centrālā banka?

Jūnijs 10, 2022 15:57

Šajā rakstā uzzināsiet: 

  • kāda ir Eiropas centrālās bankas abrevatūra; 
  • kāda ir ECB loma fiskālajā un monetārajā sistēmā; 
  • vai ECB “printē naudu”; 
  • kāda ir saistība starp ECB un Eirogrupu; 
  • kā ECB lēmumi var ietekmēt tirdzniecības un investīciju lēmumus. 

Kā norāda nosaukums, Eiropas Centrālā banka ir galvenā Eirozonas finanšu institūcija, un tā ir plaši pazīstama ar abrevatūru jeb saīsinājumu ECB. 

ECB ir galvenā finanšu institūcija, kas ir atbildīga par monetārās un banku sistēmas uzraudzību Eirozonā. 

Viens no maldīgajiem priekšstatiem ir tāds, ka ECB printē visas apgrozībā esošās eiro banknotes. Šo funkciju patiesībā veic Eirozonas dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, piemēram, Banque de France un Deutsche Bundesbank. ECB naudas printēšanu veic, kad tā izsniedz aizdevumus banku institūcijām, obligāciju vai hipotekāro aktīvu pirkšanas laikā. 

ECB loma finanšu un monetārajā sistēmā 

ES ir pasaulē lielākā vienotā tirdzniecības savienība jeb bloks. Miljoniem patērētāju un uzņēmumu ir lielā mērā atkarīgi no šī bloka finanšu sistēmas stabilitātes. ECB loma šajā blokā ir ārkārtīgi svarīga, raugoties gan no valūtas vērtības saglabāšanas, gan ekonomiskās izaugsmes viedokļa. ECB galvenās rūpe ir cenu stabilitāte un eiro vērtības saglabāšana - un protams arī inflācijas mērķa noturēšana 2% apmērā. 

Centrālajai bankai ir tiesības noteikt norādes par procentu likmēm, kurām ir pakļauts viss banku sektors - kopumā 5963 bankas, 27 ES dalībvalstīs, kas apkalpo 341 miljonus Eirozonas iedzīvotāju. ECB nosaka likmi par aizdevumiem uz nakti, kura tiek piemērota bankām, viena otrai aizdodot līdzekļus. Tiesa šādu pašu procenta likmi ECB maksā bankām, kuras ir izvēlējušās savas rezerves glabāt centrālajā bankā. 

Saistība starp ECB un Eirogrupu 

Eirogrupa ir neformāls visu ES finanšu ministru formāts, tajā tiekas ES valstu finanšu ministri, lai apspriestu aktuālākos un lielākos finanšu un ekonomikas dienaskārtības jautājumus. Kā galvenais banku un finanšu sektora uzraugs, ECB sadarbojas ar Eirogrupu, lai rastu risinājumus izaicinājumiem finanšu tirgos. Kā piemēru var minēt valsts parādu krīzi, kas sākās 2009. gadā, kad Grieķija un citas ES valstis nespēja samaksāt savus valsts parādus. 

Kā ECB lēmumi var ietekmēt tirdzniecības un investīciju lēmumus? 

ECB ir milzīga ietekme uz lēmumiem, kurus ik dienas pieņemam saistībā ar investīcijām un tirdzniecību. Protams viens no svarīgākajiem jautājumiem ir bankas noteiktās procentu likmes, kas tūlītēji var ietekmēt eiro valūtas kursu pret citām valūtām.  

Tāpat procentu likmju izmaiņas var izraisīt tirgus svārstības un izmaiņas attiecībā uz: 

  • izejvielu; 
  • hipotekāro un korporatīvo aizdevumu; 
  • akciju tirgiem, kā arī; 
  • banku akcijām un prognozēm attiecībā uz uzņēmumu peļņu. 

Tieši tāpēc treideri un investori rūpīgi seko ECB ikmēneša monetārās politikas lēmumiem, tos izmantojot, lai lemtu par darījumiem ar valūtām vai ieguldījumiem akcijās. 

ECB un tirdzniecības ziņas 

ECB savos ikmēneša paziņojumos izmanto daudz tehniskas terminoloģijas: 

Cenu stabilitāte: parasti ar to saprotot cenas par kurām ikdienā norēķinās patērētāji un uzņēmēji dažādos sektoros.  

Inflācija: kas ir cenas līmenis par kuru gada laikā pieaug vai samazinās cenas pakalpojumiem un precēm.  

Kvantitatīvā mīkstināšana (QE): Pazīstama arī kā aktīvu pirkšanas programma, kad ECB papildus valstu obligācijām pērk tādus aktīvus kā uzņēmumu un banku obligācijas. Kad ekonomikā ir lejupslīde un inflācija ir salīdzinoši zema, centrālā banka var izmantot QE, lai atbalstītu finanšu sistēmu. 

Ārvalstu rezerves: ECB uztur lielus ārējo rezervju un zelta krājumus, lai sasniegtu tās monetārās politikas mērķus. 

Likviditāte: naudas plūsma. 

Iespējams, arī pat pēc šī raksta izlasīšanas jums var rasties jautājumi par to, kā ECB ietekmē lēmumus attiecībā uz investīcijām un tirdzniecību. Admirals bezmaksas tiešsaistes vebināros mēs regulāri analizējam tirgos notiekošo, šos vebinārus vada pieredzējuši treideri un investori, kas izskaidros tirgos notiekošo. 

Reģistrējies tuvākajam vebināram jau šodien, vienkārši noklikšķinot uz saites šeit

Atruna: Šis materiāls nesatur un nav jāuztver kā tāds, kas satur ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu ieteikumus, piedāvājumu vai aicinājumu veikt jebkādus darījumus ar finanšu instrumentiem. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šāda analīze nav uzticams pašreizējās vai turpmākās tirgus darbības rādītājs, jo laika gaitā tirgus apstākļi var mainīties. Pirms jebkādu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas, jums vajadzētu lūgt padomu neatkarīgiem finanšu konsultantiem, lai pārliecinātos, ka izprotat riskus.

Sarah Fenwick
Sarah Fenwick Finanšu tekstu autors

Sarah Fenwick savu karjeru sāka žurnālistikā un masu komunikācijā. Viņa ir strādājusi par korespondenti Šveices biržas ziņām un 15 gadus veidojusi rakstus par finansēm un ekonomiku.