Cīnoties ar inflāciju, FED paredz ilgu zemas izaugsmes periodu
"Inflācijas mazināšana, visticamāk, nāksies rēķināties ar ilgstošu zemas izaugsmes periodu un ļoti iespējams, ka darba tirgus apstākļi nedaudz pasliktināsies," tā Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Džeroms Pauels komentē situāciju.
Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētāja Džeroma Pauela septembra sanāksmē paustais ietekmēja tirgus noskaņojumu. Lēmums par procentu likmju paaugstināšanu par 0.75 procentiem izraisīja USD vērtības nostiprināšanos, eiro vērtībai pret USD noslīdot līdz zemākajam līmeni pēdējo 20 gadu laikā.
Ņemot vērā, ka ASV ekonomika pašlaik piedzīvo tehnisko recesiju, FED paredz, ka stingrāka monetārā politika un zemāka izaugsme var apslāpēt inflāciju. Līdz šim ASV darba tirgus ir spējis saglabāt spēcīgu izaugsmi, bezdarba līmenim sasniedzot zemāko līmeni pēdējo gadu laikā. No otras puses, ekonomikai vājinoties, šī tendence palielina riskus attiecībā uz nodarbinātību ASV. Centrālā banka prognozē, ka varētu tikt zaudētas aptuveni 1 miljons darba vietu, bezdarba līmenim sasniedzot 4,4 procentus.
FED arī prognozē, ka korekciju piedzīvos ne tikai ASV darba tirgus, bet arī nekustamā īpašuma tirgus, kuru ietekmēs ekonomikas recesija.
"Ilgtermiņā mums ir svarīgi, lai piedāvājums un pieprasījums mājokļu tirgū izlīdzinātos - t.i. lai mājokļu cenas pieaugtu saprātīgā līmenī un saprātīgā tempā - tā, lai cilvēki atkal varētu atļauties iegādāties mājokļus." Tā situāciju komentēja Džeroms Pauels.
Vai šī brīža recesija var izraisīt krīzi nekustamā īpašuma sektorā un to padziļināt vēl vairāk? Tas ir labs jautājums, jo līdzīgus scenārijus esam jau piedzīvojuši:
- Zemās procentu likmes no 2003. līdz 2004. gadam radīja burbuli mājokļu sektorā ASV.
- Federālo rezervju sistēma strauji paaugstināja procentu likmes no 1 procenta 2004. gada vidū līdz 5,25 procentiem 2006. gadā.
Šeit gan ir jāņem vērā, ka starp tā brīža krīzi un situāciju šobrīd ir daudz atšķirību.
Mājokļu tirgus ASV sabruka 2007. gadā, ko veicināja nekustamā īpašuma cenu kritums un mājsaimniecību nespēja pildīt uzņemtās parādsaistības pret finanšu institūcijām, līdz 2008. gadā ASV un visa pasaule piedzīvoja smagu finanšu krīzi. Lai gan mēs nevaram paredzēt nākotni, 2022. gadā darba tirgus ASV ir stabils un mājsaimniecību kredītu saistību nepildīšana vēl nav kļuvusi par problēmu. Turklāt savulaik tika ieviesti regulatīvie pasākumi, lai iespējami novērstu riskus kreditēšanas sektorā.
Šobrīd cēloņi ekonomikas pretvējiem ir meklējami citur. Tā ir inflācija un nevienmērīga atveseļošanās no COVID-19 pandēmijas - nevis augsta riska kredītu saistību nepildīšana. Visbeidzot, procentu likmes līdz 2023. gadam sasniegs 4,6 procentus, kas joprojām ir zemākas par 5,25 procentiem 2006. gadā. No otras puses, parāda līmenis mājsaimniecībām gada otrajā ceturksnī pieauga līdz 16 triljoniem USD, un ņemot vērā pieaugošās procentu likmes, tas var radīt riskus nākotnē. Tajā pašā laikā, uz šo brīdi nodarbinātība ASV saglabājas stabila, kas ļauj cerēt, ka parādsaistību nepildīšana varētu nesasniegt kritisku līmeni.
Galvenās atziņas:
- Pieaug riski attiecībā pret USD
Pieaugošie riski attiecībā uz ekonomikas izaugsmi un ASV darba tirgu bieži var ietekmēt USD. Valūtas vērtība ir pieaugusi līdz ar procentu likmēm, iespējams, pastiprinot inflācijas ietekmi jēlnaftas tirgos, kas ir denominēti USD. Ja lejupslīde ASV padziļināsies, tā var ietekmēt investoru uzticību un īstermiņā vājināt USD, tādējādi zināmā mērā samazinot cenas enerģijas tirgos.
- Līdz 2023. gadam procentu likmes ASV sasniegs 4,6 procentus un 4,4 procentus līdz šī gada beigām.
Lai gan obligāciju tirgi un banku sektors var gūt labumu no pieaugošajām procentu likmēm, mājokļu tirgū hipotēku maksājumi pieaugs, kas var bremzēt mājokļu un būvniecības sektorus.
- Inflācija varētu arī izrādīties noturīga
Lai gan ģeopolitiskie faktori, kas izriet no Ukrainas ir palielinājuši inflāciju, pastāv alternatīvas jēlnaftas piegādes no OPEC un ASV. Pēc pandēmijas radītās sekas ir viens no galvenajiem inflācijas cēloņiem, jo ceļošana un ekonomiskā aktivitāte pieaug visā pasaulē, tomēr, iespējams, vissvarīgākais faktors šobrīd ir Ķīna.
Ķīnas “nulles tolerances politika” attiecībā uz Covid-19 ir kavējusi ekonomikas atveseļošanos ne tikai pašā Ķīna, bet arī ietekmējusi ASV un citas lielākās pasaules ekonomikas un to ražošanas sektorus. Šobrīd Ķīnas Slimību kontroles centrs kā vienu no svarīgiem faktoriem izejai no pandēmijas ir atbalstījusi ceturto revakcināciju pret COVID.
Visbeidzot, Federālo rezervju sistēma ir apņēmības pilna vidējā termiņā saglabāt stingru monetārās politikas kursu.
"Mums ir jāpanāk, lai inflācija tiktu būtiski mazināta un sasniegtu mūsu mērķi. Es vēlētos, lai mēs to varētu panākt nesāpīgā veidā. Bet tas nav iespējams... Tāpēc mēs turpināsim iesākto līdz darbs tiks paveiks". Tā Džeroms Pauels
Atceries, ka lielu daļu no svarīgākajiem notikumiem un paziņojumiem vienmēr varēsi atrast Admirals ekonomisko ziņu kalendārā.
Gadījumā, ja meklē iespēju apgūt tirgus un papildināt savas zināšanas, droši pievienojies mums Admirals rīkotajos vebināros! Tiem vari bez maksas reģistrēties noklikšķinot uz banera zemāk
Informācija par materiālu:
Šis materiāls nesatur un nav jāuztver kā tāds, kas satur ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu ieteikumus, piedāvājumu vai aicinājumu veikt jebkādus darījumus ar finanšu instrumentiem. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šāda analīze nav uzticams pašreizējās vai turpmākās tirgus darbības rādītājs, jo laika gaitā tirgus apstākļi var mainīties. Pirms jebkādu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas, jums vajadzētu lūgt padomu neatkarīgiem finanšu konsultantiem, lai pārliecinātos, ka izprotat riskus.
