Atskats par 2022. gadu un ko sagaidīt no 2023. gada?

Volatīlais gads finanšu tirgos ir noslēdzies ar Ķīnas valdības lēmumu atkal atvērt robežas ārvalstu ceļotājiem.  

Kopš Covid pandēmijas sākuma, Ķīna bija ieviesusi Nulles tolerances politiku, nosakot ievērojamus ierobežojumus, kas īpaši skāra rūpniecības sektoru – tiesa, tas mainīsies jau 8. janvārī, kad spēkā tiks atstāta vien prasība par negatīvu Covid testu.  

Viena no tēmām, kas noteikti būs aktuāla arī 2023. gadā, ir saistīta ar Ķīnas produktivitāti. Pat ja Ķīnas izaugsmes tempi ir bijuši krietni zemāki par pirms pandēmijas līmeni, Ķīnas daļa pasaules iekšzemes kopproduktā (IKP) šogad sastādīja aptuveni 19 procentus. Pasaules Banka prognozē, ka Ķīnas IKP pieaugums visā 2022. gadā būs 2,7 procenti. 

Tāpat 2022. gads ieies vēsturē ar karu Ukrainā, augsto inflāciju un satricinājumiem enerģijas tirgos. 

1. ceturksnis – inflācijas spiediens sāk pieaugt 

Ņemot vērā, ka pasaule sāka iziet no Covid pandēmijas, ekonomikas visā pasaulē sāka atgūties, izraisot inflācijas pieaugumu. “Eļļu inflācijas ugunij” pielēja Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas sākās februāra beigās. Inflācijai turpinot strauji kāpt, martā ASV Federālās rezerves (FED) ķērās pie procentu likmju celšanas. 

Uz augošo procentu likmju fona, būtiski sāka pieaugt arī ASV dolāra vērtība pret citām valūtām un šī tendence turpinājās lielāko daļu nu jau aizvadītā gada. No situācijas guva labumu finanšu un enerģētikas sektori, tiem gūstot labumu no attiecīgi augošajām procentu likmēm un jēlnftas cenām pasaules biržās. 

Tāpat uzņēmumi no darba attālināti pārgāja uz ierasto režīmu, cilvēki atgriezās darbos, radot izaicinājumus daudzu ekonomiku darba tirgos. 

2. ceturksnis – pārspīlētās jēlnaftas cenas bremzē ekonomikas izaugsmi  

Jēlnaftas cenu pieaugums notika tandēmā ar citu izejvielu cenu kāpumu, ietekmējot ražošanas un būvniecības sektorus. Turklāt, pieaugot aizņēmumu izmaksām, vienlaikus pieauga arī dzīves dārdzība, kas ietekmēja gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības. 

Centrālās bankas, tostarp Anglijas Banka (BoE) un Austrālijas Rezervju banka (RBA), sekoja FED piemēram un arī sāka celt procentu likmes, reaģējot uz inflāciju, kas nu jau bija sasniegusi divciparu skaitli.  

Tikmēr ASV, Āzijas un Eiropas akciju tirgi kļuva aizvien volatīlāki, jo augošās aizņēmumu izmaksas ietekmēja investoru noskaņojumu - arī virkne sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tika atlikti vai atcelti pavisam. 

3. ceturksnis – ECB pievienojās “sacensībā” par procentu likmēm 

Jūlijā arī Eiropas Centrālā banka (ECB) pievienojās FED un BoE, un pirmo reizi 11 gadu laikā banka paaugstināja galveno procentu likmju norādes. Lai gan ECB sākotnēji bija piesardzīga, ņemot vērā karu Ukrainā un blāvās ES izaugsmes perspektīvas prognozes, inflācija tomēr darīja savu un ECB nācās vien piekāpties, ceļot procentu likmes. 

4. ceturksnis – Sarežģītais akciju tirgus 

Gada izskaņā centrālo banku politika ES, Apvienotajā Karalistē un ASV sāka nest augļus, kurus redzējām zemākas inflācijas veidā. FED paziņoja, ka stingi apņemās sasniegt 2 procentu inflācijas mērķi, atzīstot arī tuvojošās ekonomiskās recesijas draudus. Arī vairāku centrālo banku procentu likmju lēmumi decembrī bija daudz mērenāki, tām samazinot procentu likmju pieauguma tempu.  

Uz šī visa fona, akciju tirgi turpināja vājināties, nedaudz atkopjoties vien uz peļņas sezonas laiku, lai atkal ieslīgtu pārdomās par recesijas riskiem. 

Četros ceturkšņos, kuros varējām vērot inflācijas un procentu likmju attīstības scenārijus, tikai divas bankas, Japānas Banka (BoJ) un Ķīnas Tautas banka (PBoC) palika mērenas savos monetārās politikas lēmumos, kurus lielā mērā atbalstīja daudz mērenāka inflācija nekā citās ekonomikās. 

Pārskats par 2023. gadu 

To, kas ir gaidāms 2023. gadā ir grūti paredzēt, tomēr, tas par ko mēs varam būt pavisam droši, ka nenoteiktība būs tēma uz palikšanu, tāpat kā jautājumi par centrālo banku centieniem ierobežot inflāciju. 

Kā liecina Pasaules Bankas dati, Ķīnas ekonomika nākamajā gadā pieaugs par 4,3 procentiem, un tā vien šķiet, ka tikai pozitīvas izmaiņas un cerības par globālās ekonomikas izaugsmes atgriešanos spēs uzlabot investoru noskaņojumu. 

Arī attiecībā uz Krievijas sākto karu Ukrainā, šķiet pavisam droši, ka februārī būs apritējis jau gads un cerības par jebkādu izlīgumu vai miera sarunām šeit ir pavisam neskaidras. 

Ņemot vērā, ka prognozes par ekonomikas recesiju ASV arī 2023. gadā būs klātesošas, spiediens uz darba tirgu saglabāsies, šajā kontekstā ņemot vērā arī augošās procentu likmes. 

Galvenās valūtas 

FED ir paudusi visstingrāko apņemšanos cīnīties ar inflāciju, tāpēc ir maz ticams, ka FED kādā veidā varētu pārskatīt monetāro politiku, līdz tiks sasniegta mērķa inflācija 2% apmērā. Tas nozīmē, ka valūtu pāri pret USD turpinās izjust ievērojamu spiedienu, īpaši tas varētu būt USDJPY gadījumā, ņemot vērā abu centrālo banku atšķirīgo nostāju procentu likmju un monetārās politikas jautājumos.  

ECB un BoE līdzšinējie monetārie pasākumi ir ļāvuši stiprināt arī EUR un GBP, un šī tendence paredzams varētu turpināties arī 2023. gadā, protams, ja centrālās bankas turpinās paaugstināt procentu likmes. Tiesa, spēcīgākas valūtas šīm ekonomikām rada citus riskus - sākot ar spiedienu uz eksportu un beidzot ar tirdzniecības deficīta pieaugumu, kas jau ir novērots Apvienotajā Karalistē un ES. 

Izejvielas 

Jēlnaftas cenas 2022. gadā pavisam noteikti bija viena no aktuālākajām tēmām, ietekmējot teju visas tautsaimniecības nozares, un sekmējot inflācijas pieaugumu. Gada izskaņā aina tomēr ir nedaudz pamainījusies - jēlnaftas cenas ir strauji kritušās, kas galvenokārt ir skaidrojams ar bažām par recesiju un pieprasījuma kritumu. 

Ja jēlnaftas cenas paliks relatīvi zemas, tas varētu pozitīvi atsaukties uz citu izejvielu pieprasījuma pieaugumu, īpaši no tādām valstīm kā Austrālija, kura ir atkarīga no ieguves rūpniecības eksporta. 

Akciju tirgi 

Sagaidāms, ka akciju tirgi turpinās izjust spiedienu gan īstermiņā, gan vidējā termiņā - turklāt tiem vēl tikai nāksies pielāgoties pieaugošu procentu likmju videi ASV, Apvienotajā Karalistē un ES. Politikas atšķirības starp ASV un Japānu var ietekmēt arī investīciju apetīti, īpaši, ja USD atkal nostiprināsies. 

Tādas nozares kā pusvadītāju mikroshēmu ražošana, gada laikā piedzīvoja deficītu piegāžu ķēdēs, tiesa pieprasījums joprojām saglabājās augošā trajektorijā, ņemot vērā, ka interese par mākslīgo intelektu, virtuālo realitāti, metaversu un tehnoloģiju attīstību kopumā aug ļoti strauji. 

Noslēdzot, pozitīvais ir tas, ka pandēmija ir palikusi vēsturē - šobrīd viena no galvenajām tēmām ir un paliek inflācija - kad izdosies to kontrolēt un arī procentu likmju stāsts kļūs skaidrāks, globālā ekonomika varēs koncentrēties uz izaugsmes atjaunošanu, ko pavisam droši novērtēs arī finanšu tirgi. 

Atceries, ka lielu daļu no svarīgākajiem notikumiem un paziņojumiem vienmēr varēsi atrast Admirals ekonomisko ziņu kalendārā. Tomēr gadījumā, ja meklē iespēju apgūt tirgus un papildināt savas zināšanas, droši pievienojies mums Admirals rīkotajos vebināros! Tiem vari bez maksas reģistrēties noklikšķinot uz banera zemāk.

Informācija par materiālu:  

Šis materiāls nesatur un nav jāuztver kā tāds, kas satur ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu ieteikumus, piedāvājumu vai aicinājumu veikt jebkādus darījumus ar finanšu instrumentiem. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šāda analīze nav uzticams pašreizējās vai turpmākās tirgus darbības rādītājs, jo laika gaitā tirgus apstākļi var mainīties. Pirms jebkādu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas, jums vajadzētu lūgt padomu neatkarīgiem finanšu konsultantiem, lai pārliecinātos, ka izprotat riskus.